bīšķīt dīvāna.

hello, mani dārgie. šodien man nav nekā tāda ko teikt, un tik bezjēdzīgu ierakstu kā pēdējo es vairs neveidošu. fuj, muļķīgi. pēdējā laikā esmu kautkā piefiksējusi, ka cilvēki posto bildes no savām mājām. nu tad es arī. šito pirmo es tikai tāpat - lai visi redz, kāds man skats paveras no istabas loga vakaros. jā, es tiešām dzīvou Latvijas lielākajā un blīvāk apdzīvotākajā liepilsētā. hah.

un te - rekur mana istaba tās gandrīz galējā variantā. šodien atveda dīvāniņu, sienas tādas kailas vēl, bet to es mainīšu. zem saulessardziņa ir mana zaļā alus kaste, bet nav ētiski to visiem rādīt. turklāt saulessargs ir glīts. jā, uz dīvāna iekārtojusies Pluciņa, mans stulbais un tāpēc tik mežonīgi mīlamais kaķīts. tas arī viss. krāvēji nerunāja latviski, tāpeč mēs sazinājāmies žestu valodā. gaidu rītdienas vakaru, Gunit. mm.