pirmdiena, 2017. gada 9. oktobris

Is it too much to ask to throw your diamonds up

sveikiņi rudenī.

mani vienmēr pārņem jocīgā sajūta, ka kaut kas ir nokavēts, paskatoties, cik daudz laika pagājis, kopš saņēmos kaut ko te ievietot. protams, nokavēts nekas nav. aizmirsts arī ne. un tomēr šodienai piemita kaut kas, kas mani pamudināja atvērt šo interneta dienasgrāmatu un sagatavot ierakstu.

šodiena atnesa jaunas vēsmas manā dzīvē - kādu nedēļu būs jādzīvo bez mana sarkanā četrriteņu drauga, kas nozīmē, ka vairāk laika būs jāpavada ārā, kas savukārt nozīmē neaicinātu rudenīgumu, un tas savukārt atgādina par cimdu neesamību un liek gribēt stipri ieritināties segā. vēl te visādas jaunas vēsmas solās, bet pagaidām tās ir tikai sākuma stadijā, tāpēc izvēlos par tām pašlaik sīkāk nestāstīt.

globāli, tas, par ko gribēju aprunāties, bija šāds koncepts: sen iecerēti plāni, kuri kaut kādu iemeslu dēļ tikuši un tikuši atlikti, lai gan stipri gribēti. vai nu materiālu iemeslu, vai vienkārši to vietā ērtāk un ātrāk var izdarīt ko citu, vai nu vēl nezinkas. un neizdodas. un tu dusmojies uz sevi, skaties, kā citiem sanāk un domā - kaut es tā varētu. sēdi un vienkārši jūties kumprīgi.
un ko? mazdrusciņ piedomājot, šādus plānus īstenot ir vieglāk par vieglu. un ne satraukumu, ne kā. par ko es iepriekš un tik ilgi uztraucos? atceros, kā vasarā saviem tuvākajiem stāstīju, kā nevaru nomierināties, kā satraukājos par visādiem plāna īstenošanu apēnojošiem apstākļiem utt. bet kas ir pats labākais? nekas no šiem satraukājumiem nebija ieguldītā stresa vērts.
es atkal esmu par kaut ko nevajadzīgi domājusi un sapņaini skatījusies tālē, spriežot, kā tad nu sakārtot lietas tā, lai situācija pati atrisinās. diemžēl tas nav ne jaunums, ne pārsteigums. protams, ļoti poētiski tā - sēdēt un skatīties uz viegli sārtoties sākušām kļavu galotnēm, mazliet bēdīgi prātot un nevarēt izprātot. ne tikai poētiski, bet arī nejēdzīgi. ar poēziju ne vienmēr pietiek, reizēm, lai būtu apmierināts, ir nepieciešams kaut kā palīdzēt sev morāli piecelties kājās un paspert vismaz skudriņu soli plāna izpildes virzienā.

ja visas skaistās lietas, kurās piedalījos kopš pēdējā ieraksta šeit (trīs kāzu svinības, nenormāla pacilātība, šausmīgi liels prieks, atvaļiki, bučošanās, strīdēšanās un salabšana, dārza svinības, nu neaptverami laba TV satura apgūšana, pilsētas svētki, ceļojumi, snorkelēšana, teltošana, un vēl, un vēl) nespēja mani motivēt savākties un kaut ko izdarīt, nu tad es joka pēc nolēmu pagūglēt, kā lai tiek ar sevi galā. protams, man atradās visādi motivational ieteikumi (kas gan nemaz tik motivational nebija), piemēram "fiksē domas uz mērķi", "pieņem haosu", "nostājies jogas asanā tādā un tādā", "ignorē savu iekšējo balsi". nu tiešām, internet?
nezinu, vai mans viedoklis ir populārs, bet nupat minētie ieteikumi ir metami miskastē. nespēju sevi iedomāties taisām suni, kas skatās uz leju (joga, draugi) un tad maģiski un ļoti ātri dodamies sava plāna izpildē. tāpat, kā iespējams ignorēt savu iekšējo balsi, ja tā kliedz, ka vajadzētu saņemties, bet nesanāk, jo esi čupa?

lūk. ārpus visiem internetā atrodamajiem padomiem, vienīgais, kas man ir nostrādājis, ir - saņemies. dari, kas nepieciešams pašam personīgi, drusciņ piespiedies, palūkojies tuvākā nākotnē, vai tev tīri praktiski to būs iespējams izdarīt. ja nebūs, nu un - tad pēc mazdrusciņ ilgāka laika. un notiks. un izdosies. jo, lai nebūtu kauns savā priekšā, vajag savākties. tas nemaz tik daudz neprasa.

ā, un lūdzu nedomājiet, ka esmu kļuvusi līdzīga uģim kuģim vai tai nabaga sievietei, kas veido dievietei.lv saturu. neesmu. tikai ļoti priecājos un lepojos ar sevi, ka man ir izdevies mazliet sakārtoties.

ziniet, vēl es biju absolūti skaistā ballē Mākslas muzejā, pēc kuras kontrasta meklēšanas nolūkā devos uzēst kebabu, un pēc tam sekoja smalki kokteiļi žilbinoši gudru cilvēku klātbūtnē. nenormāli skaisti!

bet lūk arī pēdējā laika atslēgvārdi - ķiršu balzamam nē; sunis, diezgan daudz mīlestības, lieliska kompānija, kokteiļi, dīvāni, branči, māksla, balles, sāpīgi papēži, asprātības un korporativņiks, kleitas pa divīti, kendriks lamārs, hobits, prāta spēles, ķīniešu lūpukrāsas, aļiks/aliexpress, festivāli, lietuviešu valodas līkloči, baseina ballītes, falafels.
ziniet ko? ne tuvu neesmu pabeigusi. bet viss ir diezgan labi! ceru, ka jums arī.

jūs man patīkat.

vienmēr jūsu,
Š.