rakstu no mammas datra (nevis datOra, bet datra, te kļūdas nav), tāpēc man ir grūtības ar pareizrakstību.
tātad, šodien ir divdesmit septītais novembris, daudz laimes šodien, pacelsim glāzes par lieliskiem cilvēkiem! un rīt ir piektdiena, kā es nevaru sagaidīt. vispār, jau otro vai pat TREŠO reizi pieķeru sevi ar domu, ka nespēju sagaidīt piektdienas vakaru. kādreiz tā nebija, man bija gluži vienalga, ka ir vīkenda sākuma nakts, ka nav uz skolu jāiet nākamajā dienā un tā. bet tagad tie vakari nozīmē mazlietiņ vairāk.
šī diena vispār eksaiting, ja ievēro raksturosimvisuvienāvārdā politiku. smiekliņi kārtējie (cik brīnišķīgi, ka man vienmēr skolā jāsmejas. vai ne?), tad pavisam interesantās kompānijas satikšana un papļāpāšana skolā un tā, ko Miks man apsolīja, iegūšana. padies, Mik, iepriecināji, nudien.
atnācu mājās.. ziniet, es pēdējā laikā, nu jau trīs dienas, esmu iesākusi veidot tādu kā 'to do list', kurā apkopotas essential lietas, kas jāpaveic. un darbojas! vakar patiešām izdarīju visu, kas bija tur pierakstīts, pat matemātikas mājasdarbu.
jā, tātad atnācu mājās un IZLASĪJU tos nolādētos straumēnus, nu, tikai to daļu, kas bija jālasa. patika, jā. es pat mazlietiņ brīnos.
šo ierakstu es veidoju, lai mazliet attālinātu brīdi, kad atkal sēdīšos pie literatūras. kā man negribas, jūs vispār nevarat iedomāties. pag nē, nesēdīšos gan, jo man no aizvakardienas ir sasmaidīšanās baigā, kas turpinās arī šodien, un tāpēc man gribas dīdīties un kaut ko uzrakstīt.
ak nēēēēē, divi blodziņa apdeiti vienā dienā, kauns, šarlot. vēl tev jākaunas par to, ka esemes ar atvainošanos un ziņu, ka nebūsi, aizsūtīji viņam stundu pirms koncerta. fuj!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru