tumsā dziest auto rejas

šodien ir divdesmit trešais novembris, un tūlīt būs klāt decembris, bet es neesmu vēl atslēgusies no vasaras sajūtas. cik smieklīgi patiesībā. tātad, vakar atkal vakara gaitā aizsākās saruna par vīriešiem, un tās beigās es sacīju, ka ievietošu šeit šo bildi. endžoi. bet vispār vakardiena izvērtās jauka. tikai nu jau arī skolotājs Zellis domā, ka es iešu studēt jurisprudenci, jo pateicu viņam, ka Satversmi nelasīšu, ka zinu jau to gandrīz no galvas. bet smiekliņi ar marutinju pie manis mājās un pēc tam vakars ar Gunitu visādās iespējamās un ne tik iespējamās vietās izvērtās pavisam brīnišķīgs. mēs plānojām doties uz to futureshorts pasākumu asalā, bet beigās stulb iemeslu dēļ pie durvīm peldošajai darbnīcai izlēmām, ka neiesim, bet dosimies uz Gauju, kur brīnumainā kārtā satikām klāvu, kārli un jori. dīvaini, man kaut kā likās, ka viņi ne pārāk piestāv tai vietai.
vakara turpinājumā mēs nonācām Kapteiņa Enriko Pulkstenī un pēc tam atkal Gaujā. bet man patīk tās vietas, kaut vai tāpēc, ka no turienes interjera es varu nozagt kādas idejas savas istabas uzlabošanai.
jā, un es saņēmos un uzrakstīju dzejoli. tādu, kas tiešām cienīgs saukties par dzejoli, nevis par "nuitkādzejolisbetneglužijotasirprozā". tas man gan pagaidām ir tāds klažu lapu maliņu variants, bet viņš IR.
paldies.