trešdiena, 2009. gada 24. jūnijs

puķes, pļavas, govis un bērni.

es jūtu, ka būs vai nu ļoti gari, vai nu galīgi ne tā, kā bija plānots sākumā.

tātad, es esmu ieradusies mājās no burvīgajiem Jāņiem, un pa to starpu ir noticis arī mans izlaidums. vispār iečekojiet, kā es izskatījos.



tātad, jā. nu, es gandrīz apraudājos vienā brīdī izlaidumā, bet tomēr ne līdz galalm. aizkustināja Lienas runa, tas bija skaisti, un viņas vecāki vispār ir apbrīnojami. mans raksturojums bija jauciņš, tāds smaidīgs, krāsains, silts un priecīgs. pēc tam bildējāmies, puķojāmies, paldies Atai, Līgai, Eduardam, Kristīnei, Laimai un, protams, manai ģimenei, kas bija ieradušies mani izlaist.
afterpārtijs izvērtās ne tāds, kā es biju iedomājusies, bet skolā atrasties nakts laikā ir visai dīvaini, nepierasti un pat forši. man bija plāns izlaidumā staigāt ar plikām kājām, to es arī darīju. tikai sāpēja tā, ka vai jābļauj bija pēc tam, kad tādā veidā bija nodejota vai puse nakts.
mazliet skaudri, apzinoteis, ka tā vairs nekad nebūs, mazliet priecīgi, ka no skolas tikts vaļā, mazliet tukši, jo gribas redzēt, kā tad nākamgad licejā izskatīsies. un jā. bet viss jāpieņem, jāpriecājas un tā tālāk.

pēc izlaiduma bijām arī uz Skroderdienām Silmačos, kas man lika raudāt, smieties līdz asarām, un vispār tā ir labākā izrāde, ko vien var vēlēties. esmu redzējusi TIK daudz variantu, tik daudz to lasījusi, ka vai zinu no galvas un jā. Rūdolfs tiešām bija ģeniāls.

tātad, Jāņi. man trakoti patika. mēs gulējām teltī, es biju ieguvusi superbiezu guļammaisu, bija burvīgi cilvēki. pirmajā vakarā raisījās sarunas par Bērniem, kas ir akli, kas ir smilgu augumā, kas sauc cilvēkus vārdā un velk viņus prom. vēl tika gari un plaši runāts par Gustavu un viņa pazudušo [ehem] ānusu. lai man piedod visi pazīstamie Gustavi, bet šīs te Gustavs bija sivēns, kas tika dalīts, cepts un jauki pagatavots. Jāņu dienā mēs nopinām vainagus, gājām pēc meijām, priecājāmies, smējāmies, dzērām alu, sauļojāmies un bija lieliski. vakarā, kad devāmies apsveikt mazo kaimiņu Jānīti [starp citu, tik latviski latgalisku ģimeni nekad dzīvē nebiju redzējusi, viņi bija burvīgi, viņiem sunīti sauca Ziks, viņiem bija trakas govis un tā tālāk], mums uzbruka jau minētā trakojošā govs. viņa nesās mums virsū. aulekšiem. nekad nebiju redzējusi, kā govs skrien. tiešām nu, viņa auļoja, pagaļgals vien pa gaisu.
un no rīta arī man patika. vispār - man patika pilnīgi viss - cilvēki, atmosfēra, gaisa temperatūra, ugunskurs, ēdieni, gulēšana teltī.
paldies Diānai par šādas svinēšanas organizēšanu un vēl lielāks paldies Gunitai par to, ka mani paķēra līdzi.
----

vai atceries, kā smaržo jāņuzāles,
kad vainagos tās vij un galvā liek,
kad soļi smejoši un viegli tiek
un noreibušas zeltainas tvīkst tāles?
[..]
šai vakarā met rakstus gudros plautkā
ŠAI NAKTĪ NEDOMĀ [..]

trešdiena, 2009. gada 17. jūnijs

un nu man ir tā mazliet jocīgi

tātad, man parasti riebjas šādi ieraksti vienalga kur, bet man tas ir īpaši, jo šitādi mati man vēl NEKAD nav bijuši, un tāpēc es publiskojos vismaz šeit. endžoi.
bet beidzot es to izdarīju. komentāri lieki.


Ch. pirms



un Ch. pēc. te man rokās ir visa vidusskola matu formā.



un vakar bija pēdējais eksā,mens, es nespēju noticēt, ka esmu pabeigusi skolu, kurpes arī nopirku, un vispār.. bišķīt skumji. atceros, kā tad, kad uzzināju, kāds būs manas klases sastāvs, es biju nepatīkami pārsteigta, bet mēs bijām ļoti jauki. patiešām.

piektdiena, 2009. gada 12. jūnijs

atpakaļejot acīs saule

ir tik burvīgi dzīvot pilsētā, kurā apvienojušās un sakusušas izjūtas no citām pilsētām. piemēram, šodien es gāju pa Tallinas vecpilsētas ieliņu, tad esmu bijusi arī parīzes ielā, Londonas parka laukumā, pat Kuldīgā.. un ts viss mūsu brīnišķīgajā Rīdziņā.
tātad, šodien atkal bija fail day, nekas nesanāca tā, kā bija ar gudrību un prātu plānots. bet gan pavisam citādi. ne sliktā, kprotams, bet par šo es jau runāju iepriekšējā postā.
biju kurpju meklējumos, un tad, kad braucu mājās, mani pārņēma tik liela negribēšana par manu dzimšanas dienu un par izlaidumu un vispār par visu. gandrīz jau saskumu, bet tad pie manis atpeldēja šīs skaistais vārds - piedrāzt. un tad man palika tik tik priecīgi, ka gribējās vai smieties ne par ko.
jā, uz baseinu es arī netiku, jo braši biju aizmirsusi mājās abonenemta aproci, vai nav pavisam stulbi. toties tad es vakarā jauciņi izbraucu ar riteni, šoreiz biju suņu centra virzienā, bet arkādija man nebija līdzī, tāpēc es to nenobildēju un nespēju parādīt jums. es ceru, jūs nedusmosieties.

man tūlīt būs deviņpadsmit, for fuck's sakes, un tas ir īpašs notikums, jo pēc tādiem lieliem notikumiem cilvēki parasti kaut ko apņemas. un vispār, šogad ir kardinālas izmaiņas, skola cauri un visādi šitiņi vēl, bet, pats galvenais, matu griešana. ziniet, kad es pierakstījos pie friziera, man trīcēja balss. padomājiet, nogriezt šos te.



pēc tam man būs dīvaini. bet es apņemšos pāris lietas. kaut vai neuztvert visu tik nopietni.

un 'cebos "Bright Lights" ir viena no skaistākajām un iedvesmojošākajām pēdējā laikā dzirdētajām dziesmām. dziļi.

pirmdiena, 2009. gada 8. jūnijs

apres moi la pelouge

čau, dārgie. pagājusī nedēļa ir cauri un sākas vasaras brīvlaika nedēļa. to varētu pat saukt par sort of pēdējo vidusskolas vasaras brīvlaiku, jo skola nav pavisam beigusie,s bet nedēļa pavisam brīva. saprotiet, ja? protams, ka saprotiet, neviens no jums nekad nv nesapratis. kādas muļķības es šobrīd runāju. tātad, apgājusī nedēļa ar četriem eksāmeniem ir cauri, sestdien biju uz DELFa nokārtošanas vietu, nu CCF, un sanāca. nē, es nesaku, ka noliku, ebt vismaz tas ir izdarīts un tagad jāgaida rezultāti. priecīgi vispār. pēc tam mēs ar Noriņu bijām nodomājušas pašā vakarā pēc balsošanas (starp citu, es balsoju pirmoreiz) doties uz Jūrmala SPA, kur bija jābūt tādam kā pārtijam. nekas, protams, neiznāca tā, kā bija sākumā plānots, bet neiznāca sliktāk, atbrauca arī mana mamma, pārējiem zināma kā arny.

mēs ar Noriņu devāmies uz cable cars. es ieskrēju sienā. un iesprūdu. tas bija šausmīgi un man par to ir kauns.

bet pēc tam es devos uz klapkalnciemu, kur pavadīju nakti. naktī es sapnī redzēju Džasīti, to pašu Timberleika kungu. atceros, kā ar viņu iepazinos, viņš bija ļoti patīkams cilvēks un tā, bet beigās viņš man uzdāvināja dāvanu, varen līdzīgu šai te. [pirms lasīšanas tālāk jānoskatās]

video

traki vispār.
jā, bet kopumā ņemot, eksāmenu laiksam es izpeldēju cauri tādā kā transa stāvoklī, es viņu, tā sakot, nemaz nepamanīju. gandrīz kā zēpēdē laikam. kā tāds tumšāks plankums. nav tā, ka nepatika, bet nu pavisam nekā īpaša.

un vispār, mani kaitina tas, ka ar pieturzīmēm sāk iet sūdīgāk, kopš nolikts latviešu valodas eksāmens, bet kas par to? pēdējā laikā tāda izjūta, ka nekas nenotiks tā, kā ieplānots, un tas jau tiek ieviests praksē. tiešām nekas nenotiek tā, kā bija domāts sākumā. bet ne sliktāk. vai ne, ļaudis?

man ar viņām gribas uz andrejsalu. un vēl man gribas Mītavas alu. cik jauki būtu tā.

trešdiena, 2009. gada 3. jūnijs

spuldzīšpiesārņojums

interesnti, kā būtu, ja es katru dienu postotu šeit to cilvēku bildes, kas mani tajā dienā aizvainojuši?
iedomājieties.
labdien, jūs mani aizvainojāt, drīkst, es jūs nobildēšu? muļķīgi.
ne jau ā, ka mani kāds šodien baigi aizvainoja, man tā doma vienkārši ienāca prātā, kad biju ārā šodien. jauks laiks, un kas par to, ja līst un ir vēsi? man patīk un viss jauciņi.

"tā, esmu mājās pēc vēstures, man likās, ka uzrakstīju normāli" [ 5.6.2006.]
tā rakstīja šarlote savā dienasgrāmatā pirms trim gadiem. vājprātīgi līdzīga situācija ar šo brīdi, vienīgi neesmu gluži mājās pēc eksāmena, un man arī neliekas, ka uzrakstīju normāli. jo eksāmens bija riebīgs, eseju uzrakstīju muļķigu un vispār šit.

toties es kā apzinīgs pilsonis apskatījos, ko piedāvā mēra amata kandidāti un eiroparlamenta kandidāti. prieks un laime, man kļūst skaidrāks, par ko es balsošu.

man uz galda te pretī stāv divi apelsīni un es nespēju izdomāt, kādu filmu lai skatos. ieteiksiet? un vēlams tādu, kura ir stulba un kurā nav jāiedziļinās.

parunāsimies šoreiz par uzvalkiem, par lietu, par ceriņiem un vīriešiem, kas lec ceļā velosipēdiem, pastāstiet man, ko darīt sestdienas vakarā, kādas ogas jums vislabāk garšo, kādi spilveni jums vislabāk patīk? un tad, kad būsiet beiguši stāstīt par to, pasakiet, kas jums patīk sevī, tad parunāsim par štrumbantēm un apakšveļu, par gleznām, par tramvaju galapunktiem, par dokumentiem, gribēšanām, varēšaām un piepildījumu.
un vispār runāsim, davai?