pirmdiena, 2012. gada 20. augusts

paskraidīties

esmu iesākusi ņemties ar filmām. nē, nekāda režija vai scenārijtaisīšana, vai kas līdzīgs, vienkārši skatīšanās. parasti ar filmām vienmēr bija tā - ou, gribu ko paskatīties, ņemšu kaut ādu skuķu gabalu, piemēram, mean girls, un priecāšos. un būšu noskatījusies filmu. tā nav jādara.

esmu pieķērusies labajām filmām. piemēram, nesen noskatījos krusttēvu, par ko jūs jau droši vien dzirdējāt, jo bļaustījos visos socportālos. un tikko esmu ievilkusi pirmo elpu pēc shawshank redemption. tur viss tā lieliski ir pastāstīts, un jā, es atkal esmu meinstrīm būtne, jo man patīk filma, kas patīk varen lielam skatītāju skaitam. es, protams, runāju par tiem, kas ar visaugstāko vērtējumu novērtējuši šo filmu Imdb'ā. hihihi.

šodien esmu nedaudz apslimusi. tāpēc nīkstu, skatos dumjus seriālus un prātoju. vakar pa dienu atgriezos no ļoti lieliska pasākuma. tik lieliska, ka man pat nebija iebildumu gulēt teltī, ja bez tā nevarēja iztikt. viss gāja ļoti patīkami. tā priecīgi, bez nekādiem gadiem krātiem aizvainojumiem vai citām nevienam nevajadzīgām emocijām. protams, neiztikām bez traumām (kādai kāds uz kājas uzmeta soliņu. nu, nevis soliņu, bet solu. smagu) un aprunāšanas, bet tas atmosfērai netraucēja.
visi esam izauguši katrs uz savu pusi, un ir priecīgi, ka tā, jo visiem ir kaut kāda sava dzīves līkne, pa kuru tad viņi arī staigā. un vēlu visiem to labāko. lai nākamajā kopā sanākšanā ir vēl smukāk!!

ak, un tūliņ sāksies skola. tik tūliņ, ka man ir piemetusies sajūta, ka jādodas uz grāmatveikalu un jāpērk penālis, klades, burtnīcu vāciņi un kāda grāmata. nekad šo sajūtu neesmu izlaidusi, liekas, jau reiz par to runāju. šogad gan es būšu superatbildīgā būtne ar vien divu gadu posmu, pēc kura es varēšu pavisam nopietni iegūt kaut kāda līmeņa kvalifikāciju (ja vien līdz tam neizmācīšos par pulksteņu meistaru, ak, cik smieklīgi). un šādai būtnei nepiestāv kaut kādi penāļi vai burtnīcu vāciņi! es jau pat lēnām esmu sākusi domāt par pieaugušo dzīvei piemērotāku laptopa somiņu/mapi, manējā ir pārāk bērnišķīga.
labi, par to meloju.

atklāti runājot, šobrīd cīnos ar sajūtu, ka es neizdaru lietas līdz galam. kau kā pamīcos, un tad viss. nezinu, kas par problēmu šai gadījumā, bet vienmēr rodu kaut kādus pavisam jancīgus attaisnojumus. pē. ziniet, atkal iedarbināšu savu "piedrāzt" politiku un kalšu plānus pasaules iekarošanai.

te.

and on top of all that, man salst kājas. vilnas zeķes nelīdz. vajadzētu kādu ieteikumu.

miers un vienmēr jūsu,

Š.

trešdiena, 2012. gada 8. augusts

oļi un visādi bakstāmie

tā kā ārā ir vējš, es izlēmu, ka riteņa vietā šorīt mazliet ilgāk pamocīšu sevi ar jogu un sēžamvietas vingrinājumiem, un pie lieliskās draudzenītes došos ar sabiedrisko transportu. un lai tik kāds pamēģina mani apvainot!

gribas papļāpāt. pagājušo nedēļu man bija piemeties tāds kā neliels breikdauns, tāds mazliet dzīve-ir-pē noskaņojums, bet tas izgaisa tikpat pēkšņi kā uzsācies. un nu atkal esmu pietiekami spridzīga, lai lemtu un rosītos, un tad jau būs pavisam labi. protams, vienmēr mani kaut kas nomāks, bet šobrīd tas nomācējs ir drusku apaudzis putekļiem. un, sitiet mani nost, man nepatīk slaucīt putekļus. tieši tāpēc arī šoreiz to nedarīšu.

nu re. pašlaik atpūšos. cik nu atpūšos, ir lērums lietu, kas steidzami jāsadara, un tad vēl fiksi nāk virsū sajūta, kas ap šo laiku uzrodas jau pēdējos piecpadsmit gadus - tuvojas skola. lai gan esmu nepārtraukti mācījusies tiešām piecpadsmit (ārprāts) gadus, vienmēr liekas, ka šajā septembrī būs kaut kas jauns. un es nemaz nemeloju sev - būs jauns, taču lekcijas ar plānojumu vakaros. un mani tas nebaida. ja paveiksies, varbūt būšu nopietna studente, hā.

vakar biju braukt. ar mašīnu. pati. cerams, savu instruktori (lasīt - Š.) nenokaitināju ar savu lielo feilošanu no sākuma, bet pēc tam kaut kā viss notika. cerēsim, ka tas tikai sākumā. tikai jāiemācās tā smuki bremzēt, es visu laiku piemirstu, kā gan tas jādara. patiesībā ne tikai tiešā, bet arī pārnestā nozīmē

kas vēl tāds? šī laikam ir atklāsmju nedēļa. vakar, piemēram, daudz visādu jaunumu par cilvēkiem, protams, ierastās meiteņu baumas, kas noteikti nevienu citu neinteresē, bet es esmu totāla pļāpa šajā ziņā, un visi jaunumi mani sajūsmina un sniedz lielisku iespēju paklačoties. starp citu, aicinu jūs visus man kaut ko pastāstīt. būšu priecīga. un neplātos ar tām personām, kam par to ir jāpaliek neziņā, to galvoju.

vēl. mani absolūti sajūsmina kaķi un suņi. zinu, ka tas noteikti maniem līdzcilvēkiem liekas kaitinoši, ka vai mati no galvas jāplēš nost, bet pie katra pievilcīga suņa pamanīšanas es saku "sunītis!!!"
un pie katra kaķa ievērošanas no manis atskan "kaķēns!!"

jā. gribu iekārtot sev jaunu dzīves telpu. iedvesma tik liela, ka domu pierakstu blociņš pildās un pildās. žēl, ka šos pierakstus nevar izmantot profesionālajā darbībā.



tā. lai jums izcils garastāvoklis mūžam!
vienmēr jūsu,
Š.