these words have been dancing around my head all night

labs rīts.
un viņš patiešām ir labs. gribēju kaut kā paskaidrot savu pēdējo ierakstu, jo saņēmu atsauksmes, ka tas taču nav patiesi, kas noticis un kāpēc tad viss pēkšņi ir tā.
nu lūk. tā viss ir tāpēc, ka pavisam nesen man radās vairāk pārdomu nekā jebkad (nē, es meloju. ir bijušas arī vairāk. bet šoreiz domu bija arī nu megadaudz) un tad tās kaut kā transformējās par iedvesmu dzīvot, it kā pirms tam es nebūtu dzīvojusi, taisni smieklīgi.
man gribas lasīt tik daudz grāmatu, esmu iesākusi divas, bet trešā man skolas vajadzībām jālasa, tad tie dzejoļi, ko es mīlu, un kas man arī skolas vajadzībām jālasa vēl un vēl. un man gribas mainīt tik daudz ko, atstājot sevi pašu, tikai mazliet citādā tēlā. un man gribas izmēģināt visas kārdinošās lietiņas. un tad tā uzgleznošana. Gunit, ja es nākšu pie Tevis apkrāsot lampu, nāksi pie manis uzgleznot to, ko es likšu pie sienas?
īsi sakot - es gribu mesties un dzīvot tā, it kā pēkšņi dzīvošana būtu izgājusi no modes.
_____________
viņa brauca uz viesībām,
kur tā saldi sūks liķieri,
dejos čarlstonu
un ap četriem no rīta
tumsā atdosies
lepni frakotam jauneklim.