pirmdiena, 2010. gada 27. septembris

šodien lasīju Jāni Elsbergu, un man aizrāvās elpa

nu ko, ļaudis.

šogad es no tiesas jūtos gudrāka. es domāju, skolas ziņā. man ir bijušas jau divas iespējas runāt skaļi esmināros auditorijas priekšā, un abas reizes es spēju normāli un kārtīgi atbildēt, kas man sagādā prieciņu. un jā, skola šogad ir krietni baudāmāka nekā tā bija pagājšgad. jo vienkārši tā ir.

un vēl kas - man ir grūti izpausties šeit. kaut vai tāpēc, ka viss lēnām notiek vairāk reālajā, nevis virtuālajā vidē. piemēram, es nerakstu šeit, kā man gribētos iet tur un tur kopā ar Aiju un darīt visādas citas iedvesmojošas lietas.

un lūk - piektdien, tātad, pirms pāris dienām, mēs ar Aiju devāmies atkal spontānās idejas radītā ceļojumā, šoreiz tā bija Čaka iela ar visu tās ļevo iestāžu (lasīt - bāru) mīlīgo gaisotni, ar īpatnējo smaržu un to sajūtu, kādas nav ne uz kuras citas ielas Rīgā, lai kā man negribētos to atzīt. iemesls? jo tā ir ČAKA iela.

mūsu mērķis bija gūt pieredzi. un kā gan citādāk lai šai dzīvē cilvēks gūst pieredzi, ja ne darot muļķības? tātad, mēs bijām saģērbušās drausmīgi. tas ir kā piedeva smieklīgai dienai. tātad, mēs devāmies muļķoties un nonācām Celsijā, pa ceļam apstaigājot Čaka ielas bārus un smejoties kā neprātīgas. Celsijā biju pirmoreiz, ir pārāk daudz dzirdētas sliktas atsauksmes par šo iestādījumu, bet nu tur nemaz tik slikti nebija. ceļojums turpinājās vieglā virpulī dodoties pačurāt uz viesnīcasLatvija tualetēm, kuras, nu saku no tīras sirds, ir varen lieliskas ne tikai dienas, bet arī nakts vidū, kas tām dod iespēju kotēties visai augstu sabiedrisko tualešu rangā.

visjaukākais - pēc iznākšanas no "Roks Cepurē" mums rokās bija puslitrīga plastmasas glāze ar alkoholisku kokteili, mums bija prieciņš par to, un mēs uzņēmām kursu uz Ziedoņdārzu, kur pagulējām zālītē un papriecājāmies par dzīvi, nospraužot vienu no mērķiem, kādas mēs gribētu redzēt sevi vecuma galā.

pēc tā Aija devās uz Studentu Paradīzi Liktenīgā vīrieša meklējumos, bet es devos mājās. un likos gulēt. vispār nedēļas nogalē es gulēju neredzēti daudz, mājās vienās un otrās, un man tas sasodīti patika, vienīgi izskatās, ka nu man ir atkarība no miedziņa. nespēju un nespēju šorīt piecelties. jo sapņoju par ballīti Mārtiņa Beķerejā, tajā, kas pretī Dailes teātrim.

šoziem jāiet uz teātri.
un man iekšā siltums ir tādos apmēros, ka es, goda vārds, varētu izkausēt kādu ledāju.

kā jums septembris?

piektdiena, 2010. gada 10. septembris

nevajag tik daudz lietot vārdu "sūdi". vai ne?

nu tā.
tagad ir septembris, ārā snieg, un eL Ū JūFak otrā kursa dzīve ir pilnā sparā sākusies. es gan nesacītu, ka tas, cik daudz man šī burvīgā māja Raiņa bulvārī 19 ir jāapmeklē, nozīmē "pilnā sparā", bet tomēr. studijas ir atsākušās, šogad ir krietni vairāk mīlamu priekšmetu, turklāt šogad visā arī vieglāk sanāk iejusties.

pa šo laiku, ja vēl neesmu jums par to pasūdzējusies, tad man ir iekritis telefons tualetes podā sausajā, man ir visādas gribēšanas, negribēšanas un citas lietas bijušas, kā arī ir bijis U2 Helsinkos, par ko es totāli noteikti esmu jau runājusi, bet vienkārši gribas pateikt vēl.
tas bija skaisti, īpaši daži brīži, kas atsauca pie manis TO sajūtu, to elpas aizraušanos un milzīgo siltuma sprādzienu iekšā. un pēc šādiem brīžiem viss izskatās košāks un glītākās krāsās, gribas pieglausties un skaļi smaidīt, jā, tieši smaidīt, nevis smieties.

un un vēl - liekas, ka man atkal ir piemeties muļķību posms, es nāvīgi stipri ceru, ka drīz viņš pāries, jo es gribu dzīvoties bez nemitīga iedzēliena. šo iedzēlienu izraisījusi esmu tikai un vienīgi es pati, ka es kaut ko sadomājos, tad turpinu domāt, un ar katru nākamo domiņu tas dzēliens kļūst arvien intensīvāks un intensīvāks, un beigās es tam noticu, un tad tas kļūst jau pagalam nepatīkami. bet ko lai dara? tieši to pašu veco labo neko.
vai arī jāņem talkā mīļais draudziņš "piedrāzt", jo tas lieliski palīdz aizmirst visādus mēslus, kas prātā ielīduši.

turklāt problēmas nav itin nekādas, nav arī nekādu iedomātu nelaimju, es vienkārši esmu pārāk dramatiska. un cauri.

un vispār. tagad par ko citu - man ļoti patīk tas, kas man apkārt notiek. ļoti patīk.
un no tā rodas jautājums - kāds ir jūsu mīļākais supervaronis? nu tā tiešām mīļākais.
man steidzami vajag iedvesmu.