ceturtdiena, 2009. gada 30. jūlijs

man patīk, kā iedegas dienasgaismas spuldzes.

ziniet, kas ir? man ir mazliet apriebušies cilvēki. es zinu, es emsu neprātīgi daudz reižu deklarējusi, cik ļoti man tie patīk, ka tie nekad neapnīk un tā.. bet nu šoreiz! šoreiz nu jau GAN. es zinu, ka blogošana ir tāda kā iekšējās plaknes pataisīšana par ārējo plakni (vājprāts, cik stulbi), un es parasti arī to kaut kādā veidā mēģinu darīt, neizsakot tiešus apvainojumus, ja kaut kas mani ir sakaitinājis. šoreiz, dabiski, būs tāpat. jo mani ir sakaitinājuši divi cilvēciņi.
tieši tā, nevis cilvēki, bet gan cilvēCIŅI, kas burzguļo un domā, ka ir tik neaprakstāmi forši, lai gan patiesībā ir pārlieku skaļi un atstāj muļķīgu iespaidu. man žēl patiesībā, jo pēc laiciņa šie paši cilvēciŅI paskatīsies uz sevi un nospriedīs, ka varbut tā labāk nemaz nevajadzēja.
bet enīvej. vakar, tātad, bija laba diena, LU juristu iestājtest un apelācijas sadabūšana, kas mani sapriecināja patiešām stipri. es tikai nesaprotu, kāpēc gan man vienmēr gribas noslēpt to, ka man ir prieks. tāpat es nesaprotu, kāpēc man gribas noslāpēt prieku citiem. protams, ne jau tik izteikti kā diemžēl tas ir dāziem pazīstamajiem, bet izteikti.tā nu es nonācu pie brīnišķīgas domas.

ar matu nogriešanu es gribēju nogriezt no sevis vidusskolu, un man sanāca. es nejūtos kā licejuste vairs nemaz, un man ir prieks par to. lai gan varbūt gribētos redzēt, kā viss tur nākamajā māčibu gadā norisināsies. jo mēs taču dzīvojam pārmaiņu laikā, un kādreiz par to varbūt rakstīs Liceja gadagrāmatās.
jā, un par to domu. es esmu nolēmusi koncentrēties uz to, lai ES būtu laimīga. nav jau tā, ka līdz šim esmu domājusi tikai par citiem, diespasarg, bet nu ir bijušas vienmēr domas par citiem vairāk nekā par mani. to gan, protams, redzēt vispār nevar. hā, astoņas šarlotes uzdarbojas, tikai tagad katrai no viņām ir arī iekšējā un citādā šķautne.

un es atradu, iespējams, savu IDEĀLO kafejnīcu, tikai atradu, bet vēl neiegāju, jo bija jāskrien uz darbu. bet ieiešu. tā ir pagrabstāvā, un burvīgā vietā. varbūt pat var vilkt paralēles ar Tautas Nama kafejnīcu, kurā bieži uzturējās kāda meitene īsiem matiem un violetā kleitā. jo es taču neesmu vienīgā, kam ir mīlestība uz gadsimta pirmās puses gaisotni.

priekā. gribat konfekti?

ceturtdiena, 2009. gada 23. jūlijs

get golden

ja reti apdeito blogu, tātad tas nozīmē, ka bloga īpašniecei iet ļoti labi vai, tieši otrādi, ļoti slikti? nu, cik nu es varu par sevi pateikt - man nav slikti. iet tīri jauki. pēc atestāta saņemšanas man ir bijuši daudz smiekli. izlaidumi. prieciņi. matu tetovējumi. saule, jūra, smiltis un tā tālāk.

bet ziniet, pats galvenais, ko es gribēju teikt - es ienīstu taureņus. tos, kas iekšā dažreiz uzdarbojas. tā ir tāda pavasara izjūta, tagad nepavisam nav vajadzīga, vienmēr uzrodas tad, kad nav vajadzīga.. bet līdz ar taureņiem uzradās tīri patīkamas domas, idejas un visādi piedzīvojumu plāni, ka varēut pat pasmaidīt par absurdo domāšanas veidu. jā, ļaudis. man galva nestrādā.

dokumentus vēl neesmu iesniegusi, man vēl paŗis papīri ja'dabū.
priekā. taisni neticami, cik drūmi es to saku.

sestdiena, 2009. gada 18. jūlijs

puķuzirņi

nujā, burzguļi, šobrīd man ir pavisam jautrs prāts, un bija verī bizī dei. biju uz apelācijas vietu, tad vēl šur tur, tad uz DIVIEM IZLAIDUMIEM, es vēl ilgi nevienam ciemos neiešu, mani tik traki tādi pasākumi nogurdina, ka šausmas. patiesībā es skatos Noriņas ieteikto IT crowd, kas ir vienkārši līdz asarām smieklīgs, es mēģināšu kādu video ielikt te.



nu paskatieties, man laikam sanāca. tātad, es šobrīd gaidu, kad es varēšu atkal turpināt skatīties, jo es skatos onlainā, un tur ir vēl četras minūtes jāgaida, kamēr atkal varēs, tāpeč es nolēmu ienākt šeit un tā. šovakar pēc Laimas izlaiduma mēs ar Helēnu, Laimu un Marutinju bijām pasēdēt un apruna'ties, ehem. nu jā, un tagad man ir pavisam smieklīgi un foršiņi un vispār vislaik gribas kaut ko darīt. gandrīz kā toreiz, kad es atpakaļceļā no kanārijām biju iedzērusi stipru kafijas krūzi un man lidmašīnā gribējaš spēlēt Tvisteru.
jā, eksāmeni man sūdīgi sanākuši, galīgi griezi, nepareizi un šitīgi, bet par to nerunašim, gan jau būs labi, tikai jums ir ja'būt pietiekami jaukiem, mīļiem un tā, un jācer kopā ar mani, ka es būšu laimīga ar to, kur es beigās mācīšos (JA mācīšos)

priekā, un lūdzu lūdzu noskatieties to, es ceru, jums sanāks kādriez laiciņš apskatīties arī visu seriālu. jesjesjes.

otrdiena, 2009. gada 14. jūlijs

my feet are buried in the sand and there's a breeze.

labas dienas, ļaudis. vispār nebūtu domājusi, ka man pietrūks manas interneta dienasgrāmatas atjaunošanas. tieši kā procesa pietrūks. redziet, es esmu atgriezusies no Kanārijiem, ja vēlaties, varat bildītes aplūkot oranžajā portālā.
bet nu jā, tā kā man gribējās te iepostot šo to, bet pie datra bez maksas pieejas nebija, es nolēmu savā lieliskajā Eposu grāmatiņā, ko Mīļās man uzdāvināja dzimšansdienā, ierakstīt paŗis dienu piedzīvojumus. protams, visas dienas neiznāca, jo tomēr es lieliski pavadīju laiku. te būs šis tas ieskatam manos Kanārijpārdzīvojumos. (jā es TIEŠĀM piesēdos pie galda, paņēmu rokaš pildspalvu un rakstīju. tieši tā.)

TENERIFE
3.07.
Pēc sešu (!) stundu kavēšanās beidzot izlidojām no Rīgas lidostas. Sākumā bija zināms par tām 2h, ko lidmašīna noteikti kavēs, četras stundas parādījaš pēc tam. Nu jā, lidojums bija mokošs, 6h, atkal nekā-nedarīšanas pilns un tā. Nokļuvāk šeit jau galīgā naktī, bet prieku sagādāja krieviski runājošais spānis, kas mūs sagaidīja lidostā. Vakariņas numurā, verī eksklūsiv, pats numurs arī ir galīgi jauciņš.

7.07.
Šo dienu pavadījām slinkojot, Arny bija tik jauka un iegādājās mums boogie-boardus, tāpēc atkal bija galīgi patīkami. Okeāns, saule, kas nāk no tieši-virs-galvas, smiekli, bildes, mazītiņš apnikums un tā. Bet kopā - diena jauka, vakar bijām uz Loro parque, glīti, vaļu, roņu, delfīnu un citi šovi. Man šeit patīk. Sapņi ir patīkami šizīgi, un domas pamatīgi virpuļo.



Navnejausmas.07.
Bijām SiamPark. Jauciņi, tikai mātes izgaisa, un mūsu spiedzoši priecīgo noskaņojumu bojāja viņu klātneesam\iba nē jau, bet gan fakts, ka mēs nezinām, kur un kā. un vakarā (tagad) miedziņš mazliet un gribas vakarvakara bītlu atdarinātājus.

un te-mans jau nolietotais sveiciens no turienes. priekā!




jā, un tad vēl biju k-ciemā, pielasīju puslitru melleņu, ko mēs ar Noriņu vakardien arī kopīgi izrijām. atkarība uz kādu laiciņu apmierināta. (ja jūs nezināt, kāda man ir atkarība no mellenēm, tad droši drīkstat apgalvot, ka esat palaiduši garām kādu nozīmīgo šarlotes faktu.)
un vēl, vakardien bijām uz Public Enemies, un es vēlreiz apbrīnoju Džonija nepārspējamo talantu, ar kādu viņš iejūtas savās lomās. tāpēc, lūk, es jau neskitāmo reizi skatos Karību Jūras Pirātus. jo man tā gribas, un man patīk.

baudiet!

ceturtdiena, 2009. gada 2. jūlijs

čakste zemgalē kviešus sēja.

klausieties, dārgie, es rīt zūdu no Latvijas. uz Kanārijsalām, man tur patīk. es jau esmu vienriez bijusi, tikai šoreiz būs foršāk, stulbi tikai, ka netieku uz Pitonu. ja jūs nezināt, kas ir Pitons, paši vainīgi.

bet enīvej, pa šo laiciņu es biju k-ciemā, man tur patiesībā ļoti daudz domu ir, daudz iedvesmas, daudz vientulības, daudz dabas, saules un tamlīdzīgi. vakar atbraucu, atbraucām kopā ar Gunitu, viņa ir lieliska un bija atbraukusi tur pie manis. mēs pabadījām apmēram divas dienas priekā un smiekliņos. ček zis aut. tanšu (tanTu?!) cepure un vispār tāds soviet noskaņojums mazlietiņ.



mēs sauļojāmies, man tagad uz muguras ir Latvijas karogs, galīgi jocīgi. un sāpīgi arī. un man, ja godīgi nav īsti ko sacīt.
tikai to, ka ir kaut kāda neizsakāmi burvīga priekšnojauta, tāds kā taureņu virpulis vēderā. ne jau tā, ka viņi tur IR, bet gan tā, ka es viņus jūtu, un ka viņi tūliņ atdzīvosies un nesīs vēl lielāku prieku un tā. saprotiet? protams, ka saprotiet.

šodien biju pēc DELFa rezultātiem, nolikts ir, viss forši, pēc tam ar Gunitu bijām uz Kara muzeju. tas tā spontāni notika, nebija plānots. stulbi tikai, ka es biju jau pamatīgi nogurusi tajās zālēs, kas mani visvairāk interesē, jo pirms tam es ar neatslābstošu uzmanību biju urbusies cauri visdažādākajiem karamākslas piemēriem iz Latvijas vēstures, tikai apr krietni vien agrāku laikmetu.
toties man ar telefonu izdevās noknipsēt šo te autentisko priekšmetu. man gidavŗds gribētos tādu mājās.



ak, un rīt es prom. to jau sacīju. ja sanāks, un ja nebūs kaut ka'ds pārtīmūds kādā vakarā, UN, ja man tur būs pieeja netam, tad es ļoti labprāt sniegšu jums ieskatu savos piedzīvojumos tur.

starp citu, grāmata "Mani sauc Eižens" ir vesels atklājums.