ceturtdiena, 2012. gada 11. oktobris

ķiršu laiks

šodien jau vienreiz iesāku, bet kaut kā nesēju uzrakstīt vairāk par rindkopu. jo viss izvērtās galīgi ne tā, kā es vēlējos no sākuma. jā, atzīstos, es vairs nemāku blogot, jo vēlos, lai par mani rodas tāds skaists un smalks iespaids, apmēram kā zīda šalle. (nu re, es gandrīz uzrakstīju "žīda šalle", un smalkums jau pagalam).

tātad, skatoties bildes internetos, es sēžu un lēnām iedomājos, ka tur redzamais ir īsi mirkļi no manas iedomātās dzīves. fui, zinu, ka tā darīt nav labi, bet nu, iedomāties ir tik burvīgi!
nepārprotiet, es esmu ļoti apmierināta ar to, kādi cilvēki man ir blakus, es vēl joprojām esmu tikpat galīgi iemīlējusies, bet VAI NEBŪTU LIELISKI, ja mēs dzīvotu baltu dēļu vasaras mājā, būtu kā zīda šalle un viss nāktu tik viegli kā filmās?
un tam visam klāt pievienotu tik milzīgu drēbju skapi kā kardašianu māsām (visām kopā), tādu nemirstīgu asprātību kā draugu seriālā, neierobežotus finanšu līdzekļus un vienmēr siltu laiku? nu tik siltu, ka no aukstuma visvairāk sargājošais apģērbs būtu ādas jaka (ādas jakas daudzskaitlī, jo man taču būtu kardašianu skapis)

ko vēl es gribu? lai man virsū nemāktos kaut kādas dzēlīgas domas un vēlme mēdīties, ja ieraugu ko tādu, kas liek samiegt acis. taisni gribas sevi iepļaukāt, lai dzēlīgums vispār nepastāvētu. un lai vienmēr kabatā būtu kāds ceļojums, un tā asprātība, bet te es sāku atkārtoties.

patiesībā pašlaik ir salīdzinošo krimināltiesību lekcija, un lūdzu nedomājiet, ka, rakstot šo te, es rādu necieņu Krastiņa kungam. nerādu, jo visu dzirdu, ko viņš saka, un šobrīd viņš runā par vainas formām Amerikas Savienoto valstu krimināltiesibu sistēmā, un tās ir nedaudz līdzīgas Anglijas sistēmai, bet tas nevienu neinteresē. kā es to zinu? jo neviens no šī bloga lasītājiem nav ar mani kopā šajā lekcijā.

ā, runājot par plāniem tuvākajā laikā - zirgi. ļoti sen nav sanācis saskarties ar šiem skaistajiem dzīvniekiem, bet drīz būs klāt 28.oktobris, un mēs ar Š. dosimies izjādē. ak, kā nevaru sagaidīt, tas būs lieliski. kaut tāpēc, ka tas ir ārpus galvaspilsētas.

nu re.  drusciņ izrunājos. bet tik un tā gribas runāties. un uzklausīt. iet uz teātriem un dzert kafiju.

vēl arvien gribu jums pieskarties,
vienmēr jūsu,

Š.