visi mani ir pametuši, pat kaķīts negrib sarunāties, tad nu es runāšu pati ar sevi.
ārā ir ziemas rudens, tāds laiks, kad no debesīm nāk šļura un manī, kā jau sacīju iepriekšējā ierakstā, vārās atmiņas un sajūtas no party season 2007./2008.
šodien es diezgan laicīgi iekāpu trolejbusā un, ejot uz skolu, satiku elīnu, nu to, ar ko kopā toreiz medījām ceriņus. ziniet ko? visu ceļu uz skolu norunājām par mēnešreizēm. visstulbākais ir fakts, ka tas ir vienīgais, kas man un viņai ir kopīgs. bet šeit es pārtraukšu savas domas plūdumu, jo es jūtu, ka drīz varētu sākt parādīties nepatīkami vārdi.
skolā man atkal uznāca brīdis, kad apkārtējie vienkārši riebās. nē, tiešām. uz vienu brīdi un tā riktīgi. es gribēju sapurināt marutinju, lai viņa pārstāj gvelzt tādas stulbības. bet pēc tam, kad dienas beigās izkāpu no kabineta, sapratu, ka tomēr viss ir forši.
bet šis ieraksts ierindojams bezjēdzīgāko ierakstu saraksta augšgalā. kādreiz sarunājos pati ar sevi uz papīra. tagad šiten. arī par to jau reiz izteicu savu viedokli.
es pastāstīšu tagad, ko man tieši šibrīd gribētos.
*siltumu ārā un iekšienē, siltus cilvēkus apkārt.
*ābeļziedu smaržas pilnu pavasara gaisu
*lapiņu pie skolas ziņojumu dēļa, ka visi eksāmeni veiksmīgi nokārtoti.
*spēju izlemt. veselām karotēm.
*saņemties un pierkastīt tās domas, kas man maisās pa galvu un tā vien prasās tikt savirknētas kopā.
*mirkli, kad var aizvērt[ies] un padomāt, cik gan šobrīd ir forši.
*kapu svētku vakaru. nopietni! aiziešu pie Austras.
*daudz vairāk talanta un spējas savākties.
_________________________________
es tevi uzrakstīšu
kad izbeigsies tinte
rakstīšu ar cigareti
2 komentāri:
*spēju izlemt. veselām karotēm.
izkāpu no kabineta
šie 2 teikumi man īpaši tīk.
mani tas spārno. un turklāt es nemaz īpaši nepiedomāju.
prieciņš!
Ierakstīt komentāru