sestdiena, 2009. gada 29. augusts

un ellē nenokļūst neviens

vienmēr nosolos uzrakstīt kaut ko jauku atkal pēc neilga laiciņa, jo blogot ir tik patīkami, bet nu paskat, kā man nesanāk.
tagad atkal ir pag\ājusi pirmā vasaras brīvlaika nedēļa, es nemaz nezinu, kā vienā nedēļā var tik daudz kas saspiesties.
vispirms pēdējā darba diena, man patīk mani kolēģi, darbiņš man ir ilgam laikam vēl nodrošināts, patīkami un tamlīdzīgi. tad tematiskais placebo pārtijs, uz ko es aizvilku Gunitu. vispār, manās un viņas attiecībās ir iestājies kaut kāds tāds periods/fāze, nezinkas, kad ir tā - atnāc ar mani uz turieni, pēc tam es iešu uz kaut kādu citu vietu, kur man tik ļoti negribēsie, tāpēc, ka Tu tgad atnāci. jokaini kopumā, vai ne?
ir sestdienas vakars, starp citu. pagājušajā sestdienā mēs ar G. un N. bijām pie manis, mums bija lūsijas tematiskais vakars, galīgi koši/krāsaini kopā un tā. man ļoti patikās, bet padomājiet - pirms nedēļas tikai! pēc tam viena lēna un kusla diena, kam sekoja smiekliņiem bagāts brauciens pie Marutinjas uz kauguriem, kur kā vienmēr ir lieliski. tikai nekad no kauguriem uz dubultiem nebrauciet. un, ja aizbrauciet tomēr, tad nekādā gadījumā nebrauciet atpakaļ pa jūru. mūžībai jāpaiet, lai tiktu mājās, tiešām! un nenāk tuvāk galamērķis, liekas, ka viss notiek uz vietas.
tad teātra meiteņu sanākšana kopā. patiešām skumji, ka Zeltmatei nesanāca ierasties, es gaidīju viņu, jo ar viņu man būtu pavisam citādāka sajūta līst manā Kauguru vecajā dārzā. ielīdu kopā ar Ilzi, jo viņa piekrita. marutinja negribēja, un Danuta arī ne. bet man vajadzēja tur, vbet vienai bija bail. toties ar Gunitu būtu citādāk,viņa NOTEIKTI iedvestu man drosmi ielīst vēl dziļāk tur un apskatīties, kas un kā.
bet ko nu tur. vakarā satikāma rī Noru, kas visu dienu nočakarējās, bet tomēr atbrauca (daudz daudz laimes, cukuriņ), m\es viņai iedāvinām neaizmirstamu sienas rotājumu un vēl kādu īpašu būtni. hah.
un vēl, pasaku par nāriņu arī uzrakstījām, sanāca apmēram tādā Alises līmenī, jo bija dzerts šampanietis, bija redzēts un smiets par betmenu un bija ēsta sumbrija tomātu mērcē.

pēc tam Klapkalnciema dienas. vēl paspēju nogrābt pāris melleņu, paspēju izstaigāt ciemu, paspēju viskautko. bet tagad esmu pie tēta, visi guļ, aitusējušies vakardien laikam., bet ko nu tur, man viņi visi patīk tik un tā.

un priekšā skaists rudens. man ir priecīgā zosāda.
ziniet, ko es darīšu? iziežu uz jumta tagad. jo man tā patīk un tā vajag.

prieciņā.

otrdiena, 2009. gada 18. augusts

kurmītmanaziemeļmeita

es pat tagad vairs lāgā nezinu, kā jāsasveicinās. ir tik daudz laiciņa pagājis kopš es pēdējoreiz rakstīju, bet nu man pašai laiks skrien tik ātri, ka es knapi paspēju to notvert un izdarīt nepieciešamo laicīgi. interesanti, kur ir āķis? tik jocīgi.

pagājušajai nedēļai būtu jānoslēdzas ar kādu īpašu vakaru. bet izjuka, un vispār, es tagad vispār nevaru izteikt, kā mani veseli trīs cilvēki ir nokaitinājuši, nepārtraukti liekot man par viņiem prāto, domāt, gremzties un tā tālāk. nē, tiešām, kas man vainas?
es iepazīstos ar saviem kursabiedriem, es strādāju, es priecājos, smejos, dzīvoju, elpoju un daru visas pierastās lietas, bet man tam visam prātā pa vidu jaucas TIE SASODĪTIE TRĪS! katrs savā veidā, protams. viens ir totāli/galīgi/pilnīgi neizprotams, otrs ir pielīdīgs un lipīgs, bet trešais ir pamatīgi bezatbildīgs (un vēl vesela virkne vārdu, kas gluži vienkārši viņam piestāv. bet gribas dusmoties. hr)

un tomēr viņi visi man aptīk. kur ir problēma? stulbi.

tātad, piektdien ir ballīte, visiem iesaku iet, depo. paskatieties paši depo programmā, tur viss smuki uzrakstīts, es tagad neko nedomāju reklamēt. bet iesaku. pēc piektdienas sākas mans vasaras brīvlaiks, kas ir ārprātīgi gaidāms laikposms. vēl man šogad tāds nav bijis.
un un tad.. pagājšgad bija skaista vasara, aizpagājšgad bija visskaistākasi pavasaris. šogad būs visskaistākais rudens. tā ir sistēma, un nākamgad ūs visskaistākā ziema ever? par šo man vēl jāpadomā, bet tā izskatās, vismas, spriežot pēc manas pieredzes.

tā, un rekur bildīte, lai jūs neaizmirstu, ko mēs visi tik ļoti gaidām.



piedodiet par negatīvismu, dārgie. man vajadzēja izčīkstēties.

svētdiena, 2009. gada 9. augusts

kas ir dibens?

ai, cik es tagad jūtos priecīga. tas nekas, ka mazlietiņ miegs nāk, bet prieciņš ir liels. pat uzcepu cepumus, un sanāca baudāmi, tikai sātīgi.
tātad, es esmu atgriezusies no burvīga vakara/nakts/rīta Lielvārdē pie Elīnas, kur mēs bijām četratā (zelta četrotne, protams - Līva, Gunita, Elīna, es) un priecājāmies līdz nemaņai.
aizbraucām, man ļoti ļoti patīk braukt ar kādu no mums pie stūres, šoreiz tā bija'Līva, kas stūrēja. un vispār es viņas visas mīlu baigi. mēs spēlējām ļoti smieklīgu dzeršanas spēli, nepārprotiet, tā nebija piedzeršanās spēle, bet gan tāda, kad jāvelk kārtis un tad jādara kaut kas, piemēram, jāuzdod jautājumi. kurš pirmais samulst, tas iedzer malku padzeramā. šoreiz tas bija alus, un mums bija trakoti smieklīgi.
tad vakarā, kad aizgājām pastaidziņā, es atradu slotu, tur laikam bija bijis kāds raganu salidojums. un tik nežēlīgi smaga, ka šausmas.
nu jā, un tad turpinājām smieties, kā vakara atlikušajā daļā, tā no rīta un pa nakti arī pat. māja Elīnai tur ir milzīga un pagalam lieliska. ja vēlaties, bildītes varat apskatīt pašizinātkur.

jā, bet, tā kā tuvojas 17.11.2009., tad es turpinu ielikt šeit bildītes ar queen of perfection, endžoi. varbūt esmu jau likusi, bet tomēr. paskatieties, kāds skaistums.










kaut būtu vairāk tādu vakaru. ā, jā, un darba nedēļa izdevusies, satiku Artu, papļāpājām, bija patiešām skaisti. jūtos tā, kā pienāktos justies kārtīgā vasarā. nevaru vien sagaidīt vasaras brīvlaiku.
priekkkkkā.

trešdiena, 2009. gada 5. augusts

thems the breaks, for we designer fakes

hei, es jau pavisam esmu aizmirsusi, kā ir šeit rakstīt. man gribētos, lai šis ieraksts izskatās tāds jauks un pievelkošs, ar bildēm un tā, bet es vienkārši nespēju, jo man ir jauns labākais draugs - nogurums. viņš nēsā tumši zila samta žaketi, kam ir pārāk īsas piedurknes un ādas ielāpi uz elkoņiem, un viņš ir ļoti uzticīgs - katru dienu piestaigā un paliek arī ilgi. mums dažreiz ir interesanti, dažreiz atkal nē.
nu tā man viss notiek. darbojos, strādāju. tur mijas sliktās dienas ar labajām, abas vienlīdzīgās proporcijās, tā ka par to nav īsti iemesla sūdzēties. vispār nav iemesla sūdzēties, jo tik čīkstulīgi es šobrīd nejūtos, lai to tagad šautu ārā.
jā, esmu students, piereģistrējos šodien, man iedeva plānotāju (es mēģināšu turpināt izmantot arī to jauko sarkano, ko man Gunita iedeva. ērts patiesībā) ar LU simboliku.

bet pats pats labākais - šodien no tās pašas lieliskās Gunitas uzzināju, ka PLACEBO ATKAL BŪS RĪGĀ, 2009. GADA 17. NOVEMBRĪ, un šodien sākas biļešu iepriekšpārdošana. cik nenormāli iepriecinoši, es vispār ne par ko citu nespēju domāt šodien. vienīgi skumji, ka tgad būs jaunais Stīvs, kurš grupā neiederas, jo.. bet par to es esmu runājusi tik daudz, ka nevienam neinteresēs vairāk.



whoopsie, attēliņš tomēr ienāca šeit. vispār, es mēģināšu katrreiz tagad postot Pure Sex attēlus. lai jums apniktu, jūs nenāktu uz koncertu un man būtu vairāk vietas priekšā. un paskat. te arī video. come home. viņu pats pirmais.


video

es deru, ka to neviens nenoskatīsies. bet paskatieties, cik forši. ai, kā man gribas to dienu..