man pēc Latvijas deviņdesmitgades sagaidīšanas un aizvadīšanas nav nekādu izjūtu, ir gluži vienkārši tukšums, turklāt tāds iesīcošs, kas ievelk sevī arī visas pārējās sajūtas, kas kaut ko varētu nozīmēt.
it kā vakardiena bija satriecoši jauniem iespaidiem pilna, turklāt ar mammu sanāca parunāties tā dziļi, bet viņa nav tāda kā es, un viņas sacītajā kaut kas nebija patiess, izklausījās, it kā viss, ko viņa man teica, būtu tā gaisīgi domāts. ka tas nebūtu īsti nopietni. oh well, jebkurā gadījumā diezgan koši sanāca. bet šodien.. nočammājāmies no rīta, jā. tad vēl pirms došanās ar Zeltmati uz salūtu man bija daaaaudz jāsadara, jāsatiek Nora pa vidu visam tam. (Nor, mamma teica, ka tu esot glīta meitene.) un tad vakarā. auksti nebija nemaz - es zvēru! -, bet baudīšana nemaz neiznāca tāda, kā plānots. varbūt diena ietekmēja manu domāšanu, varbūt tā sasodītā iekšiene, kas vispār pārņem visu pārējo. tuklāt salūts bija neiespaidojošs.
ir atkal iestājusies 2007. gada ziema, kad es dzīvoju pie sukriem, un īpaši spilgti man atmiņā palicis vakars, kad ar Gunitu, Līvu un Elīnu devāmies uz Nohow koncertu, un es gaidīju tramvaju Sukra pieturā. un tad visas tās slēptās vēlmes, vajadzības un tas viss, kas bagātināja manu pagājušo ziemu.
"Pamēģināsim sniegā. man nekad nav bijis.. nu, zini. sniegā."
un visas dziesmiņas, kas atkal atgriezušās manā dziesmu vācelītē (termins ņemts no Noras, atzīstos) pēc pusgada ilga paŗtraukuma, man kliedz "ziema 2007", un tā es arī jūtos. kad viss bija citādāk, kad es savalkāju savas jaunās vilnas zeķītes tik ātri, kad es smaidīju, kad es katru dienu gaidīju vakaru, kad es domāju tik daudz par ķiršiem, par putukrējumu, par vannām un par putojošiem dzērieniem.
turklāt es nemaz nemēģināšu izpausties par to, kas manā iekšējā pasaulē šiobrīd notiek, jo numurviens - tas būtu paŗāk gari, numurdivi - tas būtu šaušalīgi personiski, numurtrīs - es godavārds nezinu nevienu, kam tas varētu interesēt, un numurčetri - tas tāpat ir pārejoši.
dzirksti, Latvija.
_________________
let's run off to mexico,
you, me and my guitar,
and we'll call each other
by our favourite names.
4 komentāri:
es Tev jau šodien esmu teikusi, ka Tu man patīc? :>
Un paldies tavai mammai. :> jā.
un iedomājies, es nevarēju normāli atkratīties mājās, uz ielām bija tāda hui-ņā, ka es vienkārši gribēju uzlīst uz vantenieka un pabļaut - "F.U. Banana republic."
pizdatijs komentārs, čabulīt.
šodien? nē, šodien laikam ne.
bet toties Tu patīc man.
ai abas foršās.
un Tu arī.
Ierakstīt komentāru