ceturtdiena, 2022. gada 23. jūnijs

Grow fins, go back in the water

 Sveikiņi, sen no šīs klaviatūras puses neuzrunātie draugi! Pagājis vēl neredzēti ilgs posms, kādu esmu pieļāvusi starp šī emuāra (šo vārdu kāds vēl lieto!?) ierakstiem, un nu beidzot man gribas nofiksēt to, kā jūtos tieši šajā brīdī.


Atruna: kopš 24. februāra, kad sākās Putina traģiskā un meistarīgā (pēdiņās, protams) mērīšanās ar krāniņiem Ukrainā, man ir bijis ļoti daudz sakāmā, bet tas kaut kā nav formējies sakarīgos teikumos, ko varētu izlasīt. Jūs zināt, kā ir, kad galvā ir viens liels baltais troksnis, kuru caurvij baiļu tirpas, aizkustinājums un dusmas? Es diemžēl zinu, bet sekoju kādam senam padomam - ja emocijas ir nospriegotas, labāk paciesties un nerakstīt. Ir pārāk grūti uzbūvēt metaforiskās kāpnes lasītājam tekstā, pa kurām viņš tiktu līdz tavam mentāli emocionālajam stāvoklim. Lūk, tā nu es ļoti ilgi nerakstīju.


Atpakaļ pie nesenās pieredzes. Man ir tas gods būt apmeklējušai nu jau piecus Placebo koncertus, un tikko atgriezos no pēdējā, kas notika Siguldas pilsdrupu estrādē. Iespējams, jūs zināt, ka Placebo ir mana likteņgrupa, nu es nevarētu nosaukt nevienu mūziķi, kas tik ļoti izvelk augšpusē visas emocijas un kura mūzika pavadījusi mani tik bagātīgā pieredzē kā šī. Tāpēc gaidīju ar nepacietību, biļetes nopirku pirmo 10 minūšu laikā, kopš sākās pārdošana, jau iekšēji izspiedzos un gaidīju, gaidīju, gaidīju.


Pašlaik sēžu noīrētā viesu namiņa istabā, kur griesti, sienas un grīda ir vienā un ne īpaši skaisti brūnā krāsā, pa atvērto logu plūst iekšā migla, un es tikko biju koplietošanas tualetē, kur jauki smaržo pēc veļas mīkstinātāja. Atceros, kā max saraudājos pie vienas no pirmajām dziesmām, un patiešām no sirds izbaudīju koncertu. Tas atkal bija sirdssāpīgi skaisti, smeldzīgi un nepanesami, bet tieši tik nepanesami, lai mokoši kārotos vairāk.


Tviteris runā, ka ir gribējies vairāk senāku dziesmu, cik Molko ir ļoti dīva, jo apvainojās, ka koncerts par īsu utt. Bet ziniet? Man par visu to vienalga, jo es atkal tiku ierauta savā personīgajā dzelmē, kura šo gadu laikā ir sakārtojusies, taču joprojām kādā stūrī atrodamas tās pašas nepieradinātās sajūtas, ko katrā no mums izraisa dziļš skaistums. Jā, protams, tas ir gaumes jautājums. Taču esmu jau ar vairākiem tuviem cilvēkiem runājusi, cik brīnišķīgi ir, ja tev kaut kas patīk tik ļoti, ka uzmetas zosāda, kājas pašas grib dejot un šķiet, ka vēders neatrodas vairs savā ierastajā vietā, bet gan kādus pāris stāvus augstāk. Man tā ir, un šovakar tā bija.

Ļoti gribētos ticēt, ka katram ir kaut kas tāds, kas izraisa šādu milzīgu aizrautības vilni. Ja jums nav - tad kā jūs vispār? Nu kā?


No sirds vēlu jums atrast savu TO SAJŪTU, kas paliek smadzeņu aizmugures daļā ilgi, ilgi, un lai par tās saldumu var vēl mēnešiem priecāties.

Vēlreiz atgādināšu galīgi patiesus vārdus - skaistums dzeļ par visām sāpēm asāk.



Paldies!


Ja kas, jūs man vēl arvien patīkat!


Bučiņas,

Š.



sestdiena, 2020. gada 2. maijs

hold me tight or don't

Sveikiņi. Zemāk teksts, kas principā sastāv no vairākiem gabaliem, kas tapuši vēlā rudenī, kā arī senajās janvāra dienās, pirms vīruss bija izlēmis ierasties Vecajā kontinentā.

Noskatījos ērkšķus, tur Jancis aizrāda uzvarētājai Lailai, ka viņa neklausās sarunu biedra teiktajā, ka viņa neesot uz vietas, bet "kaut kur peld". Un iedomājieties, šis bija grūdiens paņemt un uzsākt rakstīt kaut kādu uzmetumu publicējamām pārdomām. Tieši šis, nevis ievērojamā pārmaiņa, kas mani nolika uz dzīvi kādā pierobežas pilsētā, kur dārzā pie cilvēkiem nāk lāči, kur var izmanikirēties pa 15eur, kur uz balkona sienas uzzīmēts jenots, un kur alkoveikalu ir vairāk nekā apģērbu veikalu. 

Pēc uzrakstītiem ievadvārdiem galvā iestājās kaut kāda veida klusums, kurš ik pa laikam tomēr ļāva šo to jēdzīgu iedomāties, bet apstājās pie pirmā teikuma. Nu, vai rindas. Pašlaik sēžu tumšā autobusā, kas traucas pa tumšu Ēģiptes ceļu, un nedaudz skaistos uz sevi par to ka atkal nobijos no Ēģiptes ceļmalu veikaliņu tualetes, tāpēc tur neiegāju,un tagad kājas jātur ciešāk kopā.
Kā parasti, nevēlos pateikt neko grandiozu, tikai nedaudz parunāties ar sevi, jo, būsim godīgi - es vienkārši paniski baidos aizmirst lietas. Tas arī par iemeslu manam mūžvecajam paradumam rakstīt un pierakstīt. Un nevis kaut kāds tur - izteikšos, varbūt kādam noderēs.
Sācies jauns gads. Pagājušais nebija nekāds spožais. Divos vārdos, es pārcēlos uz Valku darba dēļ (pēc tam pārcēlos atpakaļ), pārāk daudz strīdējos un nesapratos ar draugiem, ārkārtīgi daudz laika pavadīju viena, daudz līdzpārdzīvoju (un nesapratu, kā tikt ar sevi galā, jo globāli jau līdzpārdzīvojums nav īsts pārdzīvojums, tāpēc par līdzpārdzīvotājiem domā tikai medicīnas personāls, vai ne), dažreiz biju vientuļa, pārāk maz biju kopā ar tuvajiem cilvēkiem, beigās nenokārtoju kvalifikācijas eksāmenu, kam sekoja milzīgs kauns un vilšanās, un kārtīga skatīšanās sienā un panikas lēkmes.
No visa minētā neesmu iemācījusies praktiski neko, esmu daudz laika pavadījusi pa tukšo, un viss 2019 bija viens liels blurkš.
Lūdzu tikai nesakiet, ka gaidāt no manis kaut kādu varenu secinājumu par uztveres nomaiņu vai metodēm attiecībās, vai ieteikumus, kā vislabāk vienam pārcelties uz pierobežu. Es neesmu jauna persona šogad, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, es esmu knapi apvākusies un ar migrēnas zālēm pastāvīgi makā, jo satraukšanās rada stresu, kas rada sāpes, kas rada sūdīgu dzīves kvalitāti. Bet, ja sumatriptānus pārdozē, asinis varot kļūt zaļas! Tā lasīju internetos un, protams, neplānoju to darīt, bet vai nav jancīgs blakusefekts?

Gribēju tikai pateikt, ka, ja nu ko, tad medīju tādu vilkmi kaut ko darīt, kad pirksti niez un acis deg, kad galvā pūļiem ideju un interpretāciju, kā izdarīt lietas tā, lai pašam būtu gandarījums un nebūtu kauns. Nevis - ai, jāiegulda drusku par daudz, lai jau nu paliek (es pēc horoskopa esmu sliņķis, ja kas). Lai gribas citiem pastāstīt - izdarīju baigo lietu! tas var būt tiešām jebkas, gan pārdroša vēlme uzsākt kādu hobiju, krekla pārkrāsošana, pieteikšanās kādā grupā, jauna cauruma izduršana kaut kur miesā, nu jebkas. Es, piemēram, stipri cenšos šo vilkmi virzīt profesionālā gultnē, bet ļoti gribu, lai jūs arī varētu un izdarītu kaut ko - aizejiet uz sen vajadzīgu vizīti pie kāda speciālista, uzaiciniet ciemos sen nesatiktos, piesakieties kursiem, veiciet skapja tīrīšanu, uzzīmējiet kaut ko!!
Un lūdzu metiet misenē dabisko instinktu salīdzināt sevi ar citiem, jo tā var tikai iedzīvoties problēmās. Vai, ja turpināsiet ar to grēkot, varbūt ir vērts nostrādāt kādu vienaldzības režīmu, ko iemācīties ieslēgt un izslēgt, ko? Es kādreiz visiem par tādu stāstīju, cik ērti tas izmantojams, cik vajadzīgs, utt., bet izrādījās, ka īstenībā nemāku. Vienīgais, ko pie šādas salīdzināšanas lieliski pieprotu un nemāku izvairīties - lēna grimšana nomāktībā un YouTube meikapa video. Jaunajā gadā novēlu sev savākties un izdomāt šādu mehānismu, kas reāli darbojas. Tīri pašsaglabāšanās pēc.

Bet nu vispār, gribu, lai man un jums, kas šo lasa, biežāk ir tāds notikums, par kuru izsaukties tā, kā šodien dzirdēju čaļus kādā ēģiptiešu mīlestības templī - b*e, veči, tie zīmējumi ir va-re-ni!!




piektdiena, 2018. gada 5. oktobris

mans draugs - jurists iemetējs 3

labdien!

es esmu nereāli nogurusi no gadalaiku maiņas, no tā, ka pēkšņi jāvelk smagas virsdrēbes, ka no rītiem var redzēt savu elpu, ka vajadzīgi barojošāki roku krēmi. nav spēka arī no tā, ka visu laiku vienkārši gribas ēst. vai svinēt. svinēšana, protams, nozīmē treknus ēdienus, palikšanu ilgāk nomodā un nosalšanu. tā ir. tā notiek rudeņos, un vienkārši viss kļūst nedaudz apgrūtinošāk.
vēl arī vēlēšanas, loģiski. vēl arvien neesmu stingri izdomājusi, (bet jāizdomā līdz rītdienai), bet tā visa ir vienkārši daudz. grimstu sašutumā par idiotiskiem demogrāfijas politikas pieteikumiem, par acīmredzamu stulbumu, kur cilvēks kaismīgi vēlas pēc ievēlēšanas ieviest sporta internātskolu Latvijā, jo pašlaik tādas neesot (taču esmu pazīstama ar vairākiem Murjāņu sporta skolas absolventiem, veiksmīgi savā sporta viedā, un šim topošajam politiķim vienkārši vajadzētu SAVĀKTIES), par prieku, ka vismaz balss kādam kandidātam ir ļoti skaista, nu, burtiski, bakstīšana izpildīt pilsoņa pienākumu kļūst par intensīvu.
uz šīs nots pagaidām nesenākais citātu apkopojums no manis un A. elektroniskā pasta sarakstes. galvenokārt jau tāpēc, ka es atcerēšos mazlietiņ senākus laikus un nopriecāšos, cik labi, ka ir kāds, ar ko parunāt par muļķībām.

A. man ir kkāda nespēja noformulēt tekstu šobrīd, jo no karstuma nāk miegs + dzīvot traucē apziņa, ka izskatos pēc sivēna

A. nu es nezinu, kāpēc es nevaru nodibināt kontaktus (kaut vai telepātiska rakstura) ar pieklājīga paskata cilvēkiem....lai gan meloju. zinu gan. jo rakstiskajā daļā izvelkot ārā pildspalvu no somas, konstatēju,ka ap to ir aptinies zobu diegs, kuru lietoju pirms gulētiešanas. jā - tieši tik drausmīgi tas viss bija

A. Vienā dienā es te atnesīšu šņabja pudeli (lai atslābst) vai aŗī kādu beigtu dzīvnieku (lai veidojas izpratne par problēmjautājumiem). un kā es to zinu? jo esmu cilvēks, kurš ir paņēmis svešus atkritumus, salasījis un nolicis pie vaininieka durvīm, jo 3x teicu, lai salasa, bet mani neņēma nopietni

Ch. mūsu saruna pēc mūsu pirmajiem kopīgajiem ziemassvētkiem (2009.gadā)
A. man te bija dāvana, bet es aizmirsu valkā.
Š. jā, es gribēju tev uzcept piparkūkas, bet mīklu apēdu, un nesanāca
A. nu galvenais, ka pēc 7 gadiem viss notiek tieši tādā pašā garā :D :D  un cilvēki vēl saka, ka mīlestību vajagot izrādīt ar ziediem, vakariņām utml. neko  no tā nevajag, ja ir īsta mīlestība

A. informēju, ka ar ES un Z-ministrijas atbalstu no rīta ar uzlecošu baneri e-pastā tiku informēta, ka mēneša augs ir filadelfi. prieks, ka informējam sabiedrību par tiešām nozīmīgiem faktiem

Ch. naupris šorīt mani apsveica ar ieiešanu vecmeitu kārtā. takta izjūta vienkārši vinnē dzīvi

A. informēju, ka māsa teica, ka man jāiemācās foršas anekdotes uz SS. es teicu, ka jau zinu visādas, bet tad sapratu, ka visas, kuras zinu, ir vai nu par žīdiem vai gejiem, kas šoreiz nederēs. varbūt tu zini kādu?
Ch. es nezinu anekdotes, kas nav par žīdiem vai gejiem. bet apsveicu ar šādu sporta spēļu saīsinājuma lietošanu un uzreiz pēc tam runāšanu par žīdiem

A. pamanīju, ka speķis tev matos un vēl nodomāju - re kā mēs tur esam saskaņojušās arī

Ch. ja kas, viņš ir pārvācies, un birojs kkur vecrīgā laikam. vari iet un izlikties par paklāju mainītāju (es tev būšu blakus, tikai man uz sejas būs maska)

A. papildus informēju, ka D. ienāca kabinetā un paziņoja "O, kurmis turpina darbu!"

A. Neesmu saņēmis ik rīta e-pastu un jūtos apmulsis. Draugs! Tu dzīvs???? Vai tev kaut ko ir nodarījis Raiviks???
Informēju, ka es atkal nevinnēju loterijā

Ch. un tad es pa nakti pamodos ar determināciju, ka kaut kas jāēd, un guļus stāvoklī, nepaceļot galvu, bēru sev mutē atlikušās mazās vīnogas

A. šodien sēdēju pie spoguļa, krāsojos un domāju - tāds skaists cilvēks, bet tik nejēdzīgs

Ch. informēju, ka šorīt braucu sabiedriskajā transportā, neko priekš sevis tur neatradu. toties vakar opapa dzīvoklī atradu zobenu.

A. kurkuli, man ir problēma. varbūt vēl par ātru, bet idejiski ir: OZOLA koncerts - nav ar ko iet

A. informēju, ka Valkas ballē spēlēs Dakota. tas nozīmē, ka es publiski apraudāšos pie Kurtizāņu ugunskura

A. kaut kāda murdzīga diena - neko neesmu izdarījis, jo esmu pļāpājis ar jēpri par mīlestību.
Ch. par dienas jokainumu tev ir pilnīga taisnība - man virtuvē ir gigantiska vobla!!
A. gigantiska vobla ir šīs dienas diezgan labs apzīmējums

A. tikko atvēru e-pastu un sajutos ļoti svarīgs - atnākusi informācija par komisijas sēdi un protokoliem. pēc sekundes simtdaļas sapratu, ka pats to sev esmu atsūtījis
Ch. aplausi. ar šo tiek bruģēts ceļš uz biedrību "kumpris un kampris"

A. man ir fantastiska ideja ballītei, kurai nevajag daudz naudas - edgara dzīvokļa ballīte. Tur 5 eur ieeja un vēl tikpat šmiga

Ch. es turpinu lasīt spriedumus, tur kādam pārstāvim uzvārds bija putņa. ļoti ceru, ka mēs nekad nekļūsim par putņām

Ch. tu man labāk pasaki, kāpēc "aija tuvikane invited you to like a page on facebook :"hektors"

A. es negribu iet uz semināru. gribu peldēties baseinā un domāt, ka palikšu tievāks

Ch. nu tad nevelc nost mēteli. un, ja jābēg, nu tad bēdz, pasakot, ka tev pakaļ atbraukusi ātrā palīdzība, bet tu negribi sēsties mašīnā, tāpēc slēpsies

A. nespēju aptvert, ka saņemu tādu izbrīnu par jēpra bilžu pētīšanu. un vēl no tevis - tu skaties raivja dzintara bildes googlē

A. redzi, man ir tāpēc jūtos sašutusi un gribu raudāt.man jau patīk neglīti vīrieši. ja vēl šķirteņi, tad vispār – ohohoho

Ch. rimčikā bija atlaide prosecco, tāpēc man bija jauks vakars

A. pateicu, ka viņam ir blondi mati, bet viņš atbildēja, ka es jau no saviem augstumiem to nevaru redzēt, es gandrīz apraudājos un man sagribējās pie tevis

A. domāju, ka iešu uz tavu pusi, tiekamies pie bankomāta (swed), izņemam naudu un uzpīpējam. tad KKC, kur glābjam edgaru no iesaistīšanās finanšu piramīdā

Ch. bet man uz epastu atnāca no fb kkāds dzejolis, kuru kāda jukusi sieviete iepostojusi fb grupā "pozitīvie dvīņi". dalos ar tevi pāris rindās. es spēju identificēties
Nejautā ir pilnmēness
Man rokās ir saldējums
Bet prātā vīna pudele
Tik spēcīgs ir prāts

A. man sāk kļūt karsti no darba uzdevuma - tā rakstīju, ka palika zinātniski sasmacis gaiss

Ch. papusdienoju Dukātā dubultos, un pirms tam ar mani flirtēja resns range rover īpašnieks, kam mutē bija zobu bakstāmais. jutos pilnīgi kā jūrmalā

A. Es pieļauju, ka tā sieviete ir nozagusi manu dzīvi un tavu investoru. Nez, mees vinju par to varam iesūdzēt?

A. es laikam pieķēros karnevālam, lai vismaz viena lieta manā dzīvē nepazustu  kā tas nelaimīgais kiosks pie delicio

A. nu vajadzētu aiziet šodien, lai varu neiet 6d. jo 6d ir stulbs laiks - 15:00. bet tā kā es vēlos ar tevi kopā mācīties (jā, jā!) tad gribu no kādiem 11iem līdz 15iem un tad ēst čipsus

A. kuram nav tīru nodomu? mums? nu nav jau arī 

A. klau, ko māris domā par mums visiem pēc sestdienas? ka mēs esam kkāda kaku kompānija?

Ch. tā. lasu visādu info, tikko izlasīju, ka bijis tāds mafiozņiks, kuram bijusi iesauka "gangrēna". nu kas tas par ārprātu. es ceru, ka mani neviens nesāks vienā brīdī saukt par "celulīts".
______

uz šīs nots - paldies, ka līdz šejienei tikāt!
bučas un, lūdzu, ievēlēsim normālu parlamentu

daudz mīlestības un kokteiļu,
Š.





trešdiena, 2018. gada 8. augusts

mans draugs - jurists iemetējs 2

labdien!


tā kā mans mīļais draugs ir devies atvaļikā bez manis, un, protams, nonācis citā viesnīcā, nevis tajā, kurā bija plānojis, saskumu un nolēmu papildināt internetus ar turpinājumu mūsu ikdienas saziņas e-pastu citātu uzskaitījumam. atgādinu vēlreiz, ka zemāk minētie tekstu gabali tieši tas arī ir - gabali, izvilkumi no sarunām, kuri, kā man likās, atspoguļo nedaudz skeptisku skatu uz dzīvi, kam piešauta veselīga deva pašironijas.


šis tiek publicēts galvenokārt, lai atveldzētu sevi pašreizējā karstumā un saprastu, ka nevajag visu uztvert tik nopietni, kā mēs to uztveram. lai jums arī izdodas!

Ch. ja mums būtu vienāda matu struktūra, mēs uztaisītu vienādas frizūras, un būtu vēl stulbāk

Ch. man ir slikti. vai paģiras var ilgt divas dienas??
A.paģiras var ilgt arī trīs dienas. 

A. iedomājies, ja šitos visus mūsu ģeniālos teicienus savāktu grāmatā ar nosaukumu "Visbiežāk pieļautās kļūdas komunikācijā"

Ch. sākas 19os. tur paļurināšanās kaut kāda, un tad būšot afterpārtijs Zundas dārzā (ūdens iela 2. kur tas ir, neprasi, nezinu). uz vietas, iespējams, būs vinārs, bet es būšu pie stūres, un varēsim pēc tam kaut ko iedzert atpakaļceļā, ja nu ļoti gribēsies. tev ir arseničs mājās, piemēram
A.jūtu, ka šī būs visu šīs nedēļas notikumu atslēga


Ch. ok. negribi. es arī pašlaik negribu attiecības. :D starp citu, mēs varam nākamajā nedēļas nogalē apprecēties, ja kas.

Ch. man vajadzīga tā brokoļu karbene, pilnīgi sapņos jau rādās. papildus, priekšlaicīgi aicinu tevi arī neizteikt nievājošus komentārus par manu seju

Ch. informēju, ka man uz sejas ir uzmeties vēl viens pleķītis
A. hmmm, nu varbūt tev vajag kādas ziloņu nomierinošās zāles ?

A.tvert mirkļus. jā, man patīk tvert mirkļus. es, piemēram, reizēm fotografēju dziļdomīgus uzrakstus uz sienām "visi esat lohi" "Nacionāla apvienība fašisti".

Ch. un vēl kas - man mājaslapai jānorāda manas "darbības jomas". tieši ko lai es norādu pie savējām? ēšana, ļiru-ļiru-ja-pašla? kā tu izvēlējies savējās?

Ch.palaidu garām klusuma brīdi, jo klausījos skrillex. lūk arī lakonisks manas dzīves raksturojums.

A.tev jāatrod citi jenoti vnk. ja ir jenotu draugi, ir vieglāk izdzīvot.

A.paldies. bet man ir tāds briesmīgs strīdu risināšanas veids- mēģināt slaktēt nost

Ch. kāpēc VID nav apsveicis mani valsts svētkos? stulbeņi.

Ch. sapnī redzēju, ka man ir izaugusi aste, un ļoti satraucos, jo es ar asti nevaru iet šovakar pie Vilgerta.

A.Neesi tu dzērāja, jo, ja tu būtu dzērāja, tad es arī būtu, bet tā nevar būt taisnība.

Ch.man uzdāvināja šokolādes sūdu uz kociņa, kam ir seja no želejkončām. es laikam tev stāstīju jau?
A.tā. neko nezinu par sūdiem uz kociņa

A.nu izskatās, ka tu, atšķirībā no Andra Šķēles, vienkārši gadījies ne tajā laikā un ne tajā vietā :D viņam nekad nav bijis jāatbild uz neērtiem jautājumiem

A.par to zemesriekstu sviestu - man prieks, ka tev tā ir, jo pagājušajā ceturtdienā es pusaizmigusi (un pusguļus)) ēdu maizītes ar šokolādes krēmu un gandrīz apraudājos no šī fakta

Ch. es gan nezinu, varbūt man arī nekāds baigais tusiņu laiks neuzradīsies, jo pašlaik es vēlos satīties tālumā un domāt par nemantiskā kaitējuma atlīdzības noteikšanas kritērijiem

Ch. ā, un pusdienas nē, jo šodien mēs svinēsim Ivara 40, un 12os nāk lācis ar akordeonu

A.varam iet pēc darba. varam iet arī pusdienlaikā. man nāk miegs un man vienalga

Ch. kāpēc mums abām ir vienāds garastāvoklis, un es nespēju arī izlemt? kad mēs aiziesim?! lūdzu met monētu. es reāli nevaru piecelties

Ch.Budapeštas pieredze mūsu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā šķiet kaut kas, kas saistīts ar imigrantiem, lai gan negribīgi atzīstu un saprotu, ka runa ir par čipšiem no zemes

 A.jā - piedzerties, velkot tik komplicētu tērpu, nebūt vēlams (man te pareizi komati ?:D)

A.Atceros kā pirmajā darba pasākumā arī bija bail no volejbola, jo tas šeit arī nav gluži necieņā. pateicu, kā ir - man ir bail no tās bumbas, varu spēlēt futbolu. beigās mēs spēlējām dvieļu volejbolu un es uzrādīju labus rezultātus

Ch.  viņam nebija matu, bija nedaudz bārdas, garš un visā visumā izskatās pēc kāda, kuram pieder ceļu būves uzņēmums gruzijā

A.visi ir kakas, izņemot mani

A.paskaties Jāņa Dombravas fb, viņš ir ticies ar biedrības Šamir priekšsēdētāju

A.mans tēvs domā, ka mūsu atpūtu izbojās bēgļu plūsma, jo viņi taču no jūras kāpj ārā (ok, nav noslēpums, ka tā ir, bet grieķijā viņi tomēr izkāpj vairāk, līdz ar to pat, ja kādu satiksim, sveiksim viņu eiropā, pastāstīsim, ka no alkohola var nomirt, lai nesadzērās un nedarās kā vācijā un miers būs)

Ch. ja vakaru uzsāk tādā enerģiskā veidā, kas nav seriāla skatīšanās vai mēģināšana dzert no glāzes, nepaceļot galvu no guļus stāvokļa, tad darbi sokas un viss notiek

Ch. es priecājos, ka ar tevi viss ok, bet es nesaprotu, kāpēc viņam ir tik īsi šorti.

A.Informēju, ka šī ir ļoti jauka diena, jo esmu uzvarējusi derībās

A.Pēc ilgākām pārdomām esmu sapratusi, ka līdzīgi kā vienā filmā topmodelei bija teorija, ka dārzeņi pārņems pasauli, man ir teorija, ka dzirkstošais vīns un šampanietis dziedina un vispār ir ļoti veselīgs.

A.nu es to domāju uz rudeni (tāpat kā tu savus dzīvokļa plānus), jo rudens ir tāda tālumtālā zeme, kurā mums ir nauda

Ch. man gribas iet vannā. vai pastaigāties. vai dajebko, jo man reāli trīc rokas.
A.tev trīc rokas aiz dusmām vai aiz dzīvesveida?


---------------

ar to noslēdzas otrā daļa, sirsnīgs jums paldies par lasīšanu un atbalstu! lai priecīga diena, lai jūs nesaķer vasaras vidus krīze (atzīšos, mani drusku saķēra. bet varbūt tā vienkārši bija slikta diena) un lūdzu lūdzu nesūtiet topošajiem politiķiem draudu vēstules. 

miers un vienmēr jūsu,

Š.






trešdiena, 2018. gada 11. jūlijs

mans draugs - jurists iemetējs

esi sveiks.

tā kā kopš iepriekšējā ieraksta pagājuši vairāk kā trīs mēneši, esmu nobriedusi kam jaunam. nevis kaut kādai spriedelēšanai par un ap situācijām, kādās dzīve noliek, jo man vienkārši ir pārāk liels slinkums kam tādam, bet gan - neapstrādātai patiesībai.

kā zināms, mēs ar Aiju esam pastāvīgā kontaktā, un vēl arvien pateicamies visiem, kas ir mūsu draugi, vai kam mēs kaut kādu iemeslu dēļ patīkam. lai nosvinētu mirkļus, kuri liek kādai no mums nomainīt to emocionālo stāvokli, kādā atrodamies ikdienā (prieka vai kauna, vai jebkādu citu emociju dēļ), zemāk lasāms jaukāko citātu apkopojums, kurus esmu izvilkusi no mūsu elektroniskā pasta sarakstes. sākot jau ar divtūkstošpiecpadsmito gadu.
ja jautāsiet, kāpēc es tā darīju, nu, ar paskaidrošanu grūti būs. 
sākotnēji veidojām bukletu viesiem, kuri bija uzaicināti uz mūsu savienības jubileju (jo septiņu gadu ilgas attiecības vairs neesot saraujamas). pēc tam to slepus papildināju, lai dāvinātu Aijai uz kādiem svētkiem, bet tā arī neuzdāvināju.


lai nu kā - lūdzu, pirmā daļa. ā, šeit minētās personas piekritušas savu personas datu apstrādei, ja. atpazīsiet pēc iniciāļiem. teikumi, protams, izrauti no konteksta, taču šur tur pavīd pa kādam spožam dialogam.


A. sēžu un skumstu par to, ka cilvēki ir stulbi, nedomājoši, strādāt negriboši un ar absolūti pazudinātu tiesisko apziņu. Kmēr neatjaunosies tiesiskā apziņa, neviens likums neglābs mūs no sliktiem iepirkumiem un brūkošām ēkām

A. Es domāju, ka ja tā meitene ir sāpināma no tādām neadekvātām darbībām, tad visticamāk ir dura.

A.aizsūtīju tev tukšu vēstuli. Iespējams tāpēc, ka nav ko teikt vai arī slinkums


Chnē, es nesaprotu, kā mēs līdz šim vispār nonācām.
A. nu mēs vienkārši pa apakšu dzīvojamies...
Ch. paga, paga, pa kādu apakšu?! tik traki jau arī nav. mums nav pielūdzēju, kas zog naudu un datora cietos diskus!

A. kas muļļājās "pa žizņ",nemaz nerunājot par riepu maiņām, tas var būt kaut vai izlasījis visu LNB krājumu, bet tik un tā būs nederīgs

A. Redzēju andri kiviču, kurš uz mani skatījās. aizbēgu aiz bailēm no veikala. Man likās, ka viņš skatās un domā ; "o, mana ceturtā sieva"

Ch. informēju, ka salauzu durvju rokturi sestajā stāvā, kur grāmatveži un IT. tādā nozīmē salauzu, ka tas palika man rokā. uzāķēju atpakaļ un aizgāju, gluži tāpat kā rīkotos jebkurš atbildīgs Latvijas pilsonis

A. Vakar teicu māsai, ka jūtu sevī savedēja talantu, vismaz ļoti īslaicīgām attiecībām, kas norisinās naktīs. un tad māsa pagriežās pret mani ar vnk neizpratnes pilnāku skatienu un saka : "nu labi......". Es saku: kas ir? man tik vajag nosaukumu! Viņa teica, ka labāk moto - jūties kā neveiksminieks? aija tev atradīs kādu, ar ko justies neveiksmīgam kopā! p.s. pirmajiem desmit klientiem bezmaksas riepu nomaiņa.

Ch. biju tiesā. visi ir idioti. un taksī smirdēja, nesaprotu, kāpēc gan vadītājs nevar nomazgāties


A. Okz.18:15 piečā
Ch. tas izklausās pēc randiņa turnā

Ch. manī ir parādījusies kaislība uz žīdošanos attiecībā pret stāvvietām

Ch. redzēs, vai viņam ir kaut kādas idejas šajā virzienā. man šobrīd nav. un tas būs vērtēšanas jautājums, ja kaut kaāds priekšlikums tiks saņemts
A. apsveicu, ar šo teikumu tu esi oficiāli atzīta par andra bērziņa mazmeitu, varēsi pieteikties uz daļu mantas
.



Ch. saki, varbūt varam viņu sameklēt, uzaicināt uz tēju un apvārdot, lai kļūst par mūsu mecenātu? t.i., lai dod naudu, bet atpakaļ neprasa un negrib nekādus seksuāla rakstura pakalpojumus par to.
A. tik labi nerunā neviena no mums. Varam sūtīt artūru. (red.piez. - artūrs ir persona, kurš reiz gribēja pārdot indiešiem savus vecos mobilos telefonus, tātad, māk visu sarunāt)

Ch. nez, kāda būtu dzīve, ja mums būtu sešpakas
A. dienas jautājums. īstenībā - dzīves jautājums


Ch. varbūt varam beidzot būt dāmas un mums pietiktu vienam vakaram ar vienu sarkanvīna pudeli??

A. vismaz mēs neesam pamodušās ar lūpukrāsas hitlera ūsām un neejam un randiņu ar tamborētājiem. mēs abas esam cool (bez sarkasma un ironijas)

A. tikko apspriedām, ka akrise elīna dzelme tik tiešām ir kopā ar žīdu olainfarm cilvēku. prasu d., kur var ar tādu iepazīties? viņa saka, ka lasījusi, ka viņš kopā ar kkādiem paziņām atnācis uz viņas izstādi. secināju, ka jāsāk gleznot. ņemot vērā iepriekš minēto, es šo saraksti pārtraucu uz 10 min, lai uzskicētu pāris gleznu skices.

Ch. tumšs gar acīm un galva reibst. neizmērīju, jāiet uz septīto stāvu, bet es vienkārši nevaru, jo man bail no lifta

A. paņem divus nažus no savām mājām, jo man mājās ir sūdīgi naži, jo es nepērku jaunus, jo man ir vienalga,ka viņi sūdīgi, jo slinkums pirkt jaunus un naudu var iztērēt kam jēdzīgākam


Ch. es varu vakarā līdz tevim aizbraukt un ievest kompi. vienīgais, man bail, ka atkal sāksim dzert

A. Jē! priecīgs kumpris. ēdīs šodien speķīti

Ch. kā jūties, tauki nogājuši? (es domāju tos, kas uz ādas, nevis zem ādas)

Ch. Man ir zems asinsspiediens. pēc interneta raksta, kas saucās "ZEMS ASINSSPIEDIENS. KO NU?!", nospriedu, ka klāt jāēd rupjmaize ar siera šķēlīti un sviestiņu. tagad vajag. dzeršu kafiju, klausīšos skrillex asinsspiediena paaugstināšanas nolūkā

Ch. lapsas ir cēli dzīvnieki, un tu šo foto attiecināji uz mums abām, tātad vāveres tās nevar būt, jo vāveres ir vnk žurkas smukākās drēbēs

A.Ņemot vērā visu iepriekš minēto visi tavi norādītie argumenti ir šķidrāki par Gaida Bērziņa matiem

Ch. lasīju viena dziesminieka blogu par to visu. viss esot bijis lieliski. lieliski gulēt piekabē (var vērot zvaigznes), lieliski veldzēties zivju dīķī (droši vien pēc tam ar slapjām linu biksēm tusēties, jo peldkostīma nav), lieliski iet mežā un lasīt skaļi dzejoļus, kas nepārprotami sākas ar "vējamāt, dari man pastaliņas, jo jēzus atnāks un dos mums spēku dziesmā, bēgļi sūkā, kaspars dimiters"

Ch. informēju, ka izpildīju testu portālā "skaties.lv", kurš man ļāva konstatēt, ka esmu 66% draiskule


Ch. Ierosinu uztaisīt balli ar dresskodu šmurgulība
A. tā nevarētu būt balle, bet dārza svētki.

Ch. tikko izlasīju iedvesmojošu apgalvojumu "ja kāds tev būs lemts, viņš atkal un atkal ienāks tavā dzīvē", un iedomājos par andreju elksniņu

A.Tā. uzrakstīju vārdu "pēdējais" bez garumzīmēm un dators to izlaboja uz "pederastija"

Ch. ā, un rīgā noķerti septiņi organizētās noziedzības pārstāvji. un neviens no viņiem neizskatās pēc latvieša, jo latvieši nav tik uzņēmīgi, lai darbotos noziedzīgā grupējumā. turklāt tas izskatās idiotiski - mafiozņiks ar pastalām!!!!!!


A. es pielauju, ka mums arī nav ritma asinis, bet mes vnk izskatāmies smieklīgi un neviens negrib par mums teikt ļaunības

A. esmu tāds pats tumsonis kā vecāki, kuri lej bērniem karstu eļļu ausīs. Līdz sagaidīšau savu lora pierakstu, dzeršu Borjomi, lai gan negaršo. tā tjip ārstēšu savus limfmezglus

Ch. ja es būtu trakais, es reāli rakstītu sūdzību. zinu, ka izskatos stulba, bet nu arī pret idiotiem jāizturas ar cieņu


A.biju skatīt mēteļus pusdienlaikā. neviens mētelis neizskatās labi, ja ir acu kaite.

Ch. ar tiem ļimakiem kaut kā neiet - ļimaki man, ļimaki tev, un dzen mūs postā. un nevienā no gadījumiem ļimaki nav mūsējie! 

A.Šorīt teicu M. , ka vajadzēja iet ar tevi krūsturi meklēt, jo visi baltie pelēki palika pēc manas mazgāšanas, uz ko viņš atbildēja - vai tad jums ar Š. pa vieniem veikaliem tur sanāks?
Ch. tā, nu tas jau ir aizvainojoši. saprotu, ka mans krūštura izmērs ir palielinājies, bet nu ne jau tik, lai tu iepirktos normālā veikalā, bet es - gigantisko krūšturu veikalā
*pēc brīža*
Ch. ņemu atpakaļ piezīmi par krūšturu veikaliem, man sprāgst vaļā blūze

Ch. kāpēc viņš atteicās?! es atkal kādam nepatīku?! man šitas sāk jau apnikt


A. .Vakar izdzēru pie Alises trīs šņabīšus, tā teikt, izskaloju dvēseli un prātu

A.tev laikam tur kkāds pasākums darbā. aizmirsu kāds, jo klausījos pati sevī. piedod.

tātad, kā teicu, šī ir eksperimentālā pirmā daļa šādam ierakstam. ja lasītājiem neriebsies (īstenībā jau galvenais iemesls ir slinkuma neesamība, nevis lasītāju atzinība), tad var būt arī otrā un trešā daļa. jo, ziniet, šis ir dzīvs lielums, kurš nepārtraukti mainās.

paldies, jūs man patīkat. droši vien ne tikai man, bet arī A, kuras vārdā gribas šeit parakstīties.

bučas un vienmēr jūsu,

Š. un A.





trešdiena, 2018. gada 2. maijs

naktstauriņi grib iekšā, dvēsele grib - kaut kur

sveikiņi.

kā redzams, esmu ļoti slinks savas vietnes papildinātājs, nupat pagājuši būs seši mēneši, kur tas redzēts! bet principā man ir pietiekams materiāls uzkrāts, ko jums pavēstīt, tikai slinkums, kas kavē to publicēt, bieži vien gūst virsroku.
kā vienmēr, ar ko sākt, man nav ne jausmas. vispārīgi runājot, cik jaukas 2017.gada beigas, tik nejauks, sliktiem pārsteigumiem un skumjām pilns bija 2018.gada sākums. par to publiski nē, jo tie, kam tas varētu būt svarīgi, par to ir jau informēti.

šoreiz konkrētāk par piedzīvojumu, kurā iesaistījos no marta sākuma līdz aprīļa sākumam. pašlaik esmu jaunā avantūrā, ja kas, bet par to atkal ir cits stāsts.

vārdu sakot, iepriekš minēto nejauko pārsteigumu un dažādu citu īpatnēju sakritību dēļ nonācu kursos, kuros mācījos projektu vadību. sākotnēji veicu apsvērumus: kāpēc ne - par tiem nekas nav jāmaksā, man maksā stipendiju, projektu vadības pamatus ir labi zināt arī no teorētiskā viedokļa utt. kad sāku apmeklēt nodarbības, konstatēju, ka manā grupā iekārtoti cilvēki, kuri reprezentē ļoti dažādas cilvēku sociālās grupas jau nu nē, bet gan dažādus, teiksim, arhetipus. pārsvarā manā grupā dalībnieki bija jauki un sirsnīgi, pasniedzēja ļoti zinoša un laba stāstniece, kursus pabeidzot, saņēmu sertifikātu un glāzi dzirkstošā vināra. it kā labi, vai ne? slikti nav. bet es kursu laikā izdzīvoju cauri lielai izjūtu amplitūdai. negribēju viena dzīvot ar šo sajūtu, tādēļ skaistākos brīžus vienkārši pierakstīju.
zemāk atradīsiet aptuvenus cilvēku raksturojumus, kā arī brīnišķīgākos notikumus (jo šos izteicienus nekā citādi kā par notikumiem nosaukt nav iespējams), kādus man bija tas gods pieredzēt.

lai jums būtu interesantāk, lūk arī norādes, ar kādām personībām satikos veselu mēnesi, gandrīz katru dienu.
Alana. Nenosakāma vecuma meitene (šķiet, kādi 24 gadi varētu būt), gaišmate, mīļa un slikti runā latviski. bet ai, kā cenšas!
Jana. patīkama sieviete, ļoti viegli sarunāties. ieinteresēta un zinoša. mazgā savus ugg apavus veļas mašīnā
Diāna. sieviete, kura par savu karjeru izvēlējusies, cik sapratu, nekustamo īpašumu attīstīšanu, taču mācījusies arī psiholoģiju. viņai likās, ka visi cilvēki ir labsirdīgi
Monta. pleci krietni platāki par gurniem, lieto pārāk daudz deminutīvus. pirmajā dienā, kad runājām, man tika paziņots, ka viņa "saēdusies kūciņas", un ka viņai ir "sausas lūpiņas"
Antra. pedagoģe pēc izglītības, ļoti smejoša un ļoti patīk bērni. un vienmēr atgādināja, ka tuvojas pusdienlaiks.
Genādijs. vīrietis/mākleris. inteliģents, tērpies labā mētelī, bet pārāk daudz nerunā. viņam bija cēla ideja ierīkot bomžu veļas mazgātavu
Konstantīns. puisis, kurš nodarbojas "ar remontu", un kuram šķiet, ka ādas veste uz t-krekla ir laba ideja.

1.diena
"Forsmažornaja situacija"

2.diena
konstantīns: "Sievietes pienākumi nav vīrieša pienākumi. Sieviete nedrīkst atteikties mazgāt veļu, tāpat kā nedrīkst atteikties braukt uz citu valsti dzīvot"
pasniedzēja: "kas tad nu, būs klope?"

konstantīns: "pārrobežu projekti, PĀRROBEŽU? tie taču ir domāti pierobežas projekti, vai ne?"

alana: "ko darīt tad, ja aizgāju no darba, lai citur strādātu labāk, bet jaunais šefs zvana vecajam, un vecais par mani saka - fu, voņit?"

3.diena
"Latvijas pilsonis skaitās mazākumtautība?"

"nevalstiskās valsts organizācijas"

"Es tāda - izkāpusi no sakarsušas mašīnas, karsta diena, 12 dienā, un siltu šņabi dzert?! Bet man nebija izvēles. Iedzēru vienu. Un parakstīja. Tā reizēm vajag, mīļie."

"A kas tas ir - paģiras?"

4.diena
Viens uzvilcis otrādi džemperi, otrs visu laiku maina vienas brilles uz otrām un atpakaļ.
Kāds telefonā skatās desu bildes, un tad Antra paziņo, ka derētu kāds cepumiņš.

konstantīns: "A bezalkoholiskie vīni ir garšīgi? Vīns ta garšīgs, bet tur alohols."

konstantīns: "Ā, tie signalizācijas vārti veikalos? Ietin folijā un iznes! ir pieredzīte, hahahahahaha"

5.diena
konstantīns: "Tik daudz informācijas ir krieviski! Es nezinu, filmas tur...dokumentālās! Un ja nezin, tad nevar to visu izmantot! viss."

alana: "Es vispār nemīlu šitos te - bandjit."

6.diena
"Sumašetšaja mamačka"

7.diena
konstantīns: "Asoriments ir dažveidīgs"
Alana: "Rigas balzams pieder latišiem? () O! Vsjo!!"

Cauri iesnām jūtu Konstantīna korektora smaku. tas ir tāds korektors ar otiņu, kuru viņš dāsni ķēpā savās līdzpaņemtajās rūtiņu lapās, kuras neviens un nekad pēc tam nelasīs.

22.marts
pasn.:"Konstantīn, jāatbrīvojas no nabagu domāšanas!"
Konstantīns: "Vēl nav.. vēl nav sanācis."

23.marts
pasn.: "Ziemassvētku vecīša pilsētā..."
konstantīns: "KUR? Ir tāda izdomāta?? Interesanti..."

Konstantīns visu liku smagi pūš. sakārtojis savus četru krāsu marķierus uz klaviatūras, viņš strādā ar trīs krāsu pildspalvām un jau iepriekš minēto korektoru ar otiņu. "Tinkš tinkš" viņš saka ne tikai man, padodot parakstu lapu, bet arī saviem pierakstiem.

25.marts
Montai mugurā džemperis, kam pa virsu uzvilkti divi sievu sitēju krekli

27.marts
pasn.: "Kāda tur zvaigzne, vienreiz eirovīzijā pabijis! pidriķis kaut kāds!!"
alana: "Kto pidrik??"

3.aprīlis
"vienreiz biju restorānā, un tur "Laša zupiņa, 28 eiro!" - skrien man te virsū. bet es negribu! gribu šampi!!"

4.aprīlis
"Mūsdienās noziedznieki nav lohi, viņiem ir štučkas ar visādiem pribambasiem."

"A tas ir taisnība, ka Rainis izdomāja vārdu Mīlestība?"

pasn.stāsta par vīnogu himikālijām.
"lai uzskatāmāk redzētu, ar kādu indi tiek smidzināti augļi, ko mēs ēdam, ejam uz rimiku un nopērkam 1 kg vīnogu, tās jāaplej un jānosmidzina savi tomāti. ārprāts, jūs padomājiet - kāds tur ķīmiskais koncentrāts, ka var ar šo uzlējumu nosmidzināt dārzu, un kaitēkļi nobeidzas?!"
konstantīns: "ar siltu ūdeni?"
_________

ar to arī šodien esmu nobeigusi savu ļurināšanu. ceru, jums bija kaut drusciņ izklaidējoši. protams, šī raksta mērķis nav nevienu aizvainot, to taču visi saprot, vai ne
ārpus tā - dzīvojiet, draugi! dariet visu, kas jums ienāk prātā (tikai, vēlams, lai tas nav minēts krimināllikumā), un bučojiet savus mīļos cilvēkus vēl biežāk, jo tas ir noderīgi un nepieciešami. ā, un nāk vasara!

man jūs patīkat, un es gribētu jums pieskarties.
jūsu,

Š.



pirmdiena, 2017. gada 9. oktobris

Is it too much to ask to throw your diamonds up

sveikiņi rudenī.

mani vienmēr pārņem jocīgā sajūta, ka kaut kas ir nokavēts, paskatoties, cik daudz laika pagājis, kopš saņēmos kaut ko te ievietot. protams, nokavēts nekas nav. aizmirsts arī ne. un tomēr šodienai piemita kaut kas, kas mani pamudināja atvērt šo interneta dienasgrāmatu un sagatavot ierakstu.

šodiena atnesa jaunas vēsmas manā dzīvē - kādu nedēļu būs jādzīvo bez mana sarkanā četrriteņu drauga, kas nozīmē, ka vairāk laika būs jāpavada ārā, kas savukārt nozīmē neaicinātu rudenīgumu, un tas savukārt atgādina par cimdu neesamību un liek gribēt stipri ieritināties segā. vēl te visādas jaunas vēsmas solās, bet pagaidām tās ir tikai sākuma stadijā, tāpēc izvēlos par tām pašlaik sīkāk nestāstīt.

globāli, tas, par ko gribēju aprunāties, bija šāds koncepts: sen iecerēti plāni, kuri kaut kādu iemeslu dēļ tikuši un tikuši atlikti, lai gan stipri gribēti. vai nu materiālu iemeslu, vai vienkārši to vietā ērtāk un ātrāk var izdarīt ko citu, vai nu vēl nezinkas. un neizdodas. un tu dusmojies uz sevi, skaties, kā citiem sanāk un domā - kaut es tā varētu. sēdi un vienkārši jūties kumprīgi.
un ko? mazdrusciņ piedomājot, šādus plānus īstenot ir vieglāk par vieglu. un ne satraukumu, ne kā. par ko es iepriekš un tik ilgi uztraucos? atceros, kā vasarā saviem tuvākajiem stāstīju, kā nevaru nomierināties, kā satraukājos par visādiem plāna īstenošanu apēnojošiem apstākļiem utt. bet kas ir pats labākais? nekas no šiem satraukājumiem nebija ieguldītā stresa vērts.
es atkal esmu par kaut ko nevajadzīgi domājusi un sapņaini skatījusies tālē, spriežot, kā tad nu sakārtot lietas tā, lai situācija pati atrisinās. diemžēl tas nav ne jaunums, ne pārsteigums. protams, ļoti poētiski tā - sēdēt un skatīties uz viegli sārtoties sākušām kļavu galotnēm, mazliet bēdīgi prātot un nevarēt izprātot. ne tikai poētiski, bet arī nejēdzīgi. ar poēziju ne vienmēr pietiek, reizēm, lai būtu apmierināts, ir nepieciešams kaut kā palīdzēt sev morāli piecelties kājās un paspert vismaz skudriņu soli plāna izpildes virzienā.

ja visas skaistās lietas, kurās piedalījos kopš pēdējā ieraksta šeit (trīs kāzu svinības, nenormāla pacilātība, šausmīgi liels prieks, atvaļiki, bučošanās, strīdēšanās un salabšana, dārza svinības, nu neaptverami laba TV satura apgūšana, pilsētas svētki, ceļojumi, snorkelēšana, teltošana, un vēl, un vēl) nespēja mani motivēt savākties un kaut ko izdarīt, nu tad es joka pēc nolēmu pagūglēt, kā lai tiek ar sevi galā. protams, man atradās visādi motivational ieteikumi (kas gan nemaz tik motivational nebija), piemēram "fiksē domas uz mērķi", "pieņem haosu", "nostājies jogas asanā tādā un tādā", "ignorē savu iekšējo balsi". nu tiešām, internet?
nezinu, vai mans viedoklis ir populārs, bet nupat minētie ieteikumi ir metami miskastē. nespēju sevi iedomāties taisām suni, kas skatās uz leju (joga, draugi) un tad maģiski un ļoti ātri dodamies sava plāna izpildē. tāpat, kā iespējams ignorēt savu iekšējo balsi, ja tā kliedz, ka vajadzētu saņemties, bet nesanāk, jo esi čupa?

lūk. ārpus visiem internetā atrodamajiem padomiem, vienīgais, kas man ir nostrādājis, ir - saņemies. dari, kas nepieciešams pašam personīgi, drusciņ piespiedies, palūkojies tuvākā nākotnē, vai tev tīri praktiski to būs iespējams izdarīt. ja nebūs, nu un - tad pēc mazdrusciņ ilgāka laika. un notiks. un izdosies. jo, lai nebūtu kauns savā priekšā, vajag savākties. tas nemaz tik daudz neprasa.

ā, un lūdzu nedomājiet, ka esmu kļuvusi līdzīga uģim kuģim vai tai nabaga sievietei, kas veido dievietei.lv saturu. neesmu. tikai ļoti priecājos un lepojos ar sevi, ka man ir izdevies mazliet sakārtoties.

ziniet, vēl es biju absolūti skaistā ballē Mākslas muzejā, pēc kuras kontrasta meklēšanas nolūkā devos uzēst kebabu, un pēc tam sekoja smalki kokteiļi žilbinoši gudru cilvēku klātbūtnē. nenormāli skaisti!

bet lūk arī pēdējā laika atslēgvārdi - ķiršu balzamam nē; sunis, diezgan daudz mīlestības, lieliska kompānija, kokteiļi, dīvāni, branči, māksla, balles, sāpīgi papēži, asprātības un korporativņiks, kleitas pa divīti, kendriks lamārs, hobits, prāta spēles, ķīniešu lūpukrāsas, aļiks/aliexpress, festivāli, lietuviešu valodas līkloči, baseina ballītes, falafels.
ziniet ko? ne tuvu neesmu pabeigusi. bet viss ir diezgan labi! ceru, ka jums arī.

jūs man patīkat.

vienmēr jūsu,
Š.