svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs

trollīši

sveiki, ļaudis.

ir kaut kā citādāk nekā jebkad, bet tas nozīmē vien to, ka ir tā.. sasodīti baudāmi! ir iestājusies laikam vasara, un tas, ka tā nav ierastā, verdoši karstā vasara, kas aizcērt elpu un nogurdina, ir pat ērti. jo pašlaik esmu brīva kā putns, un manās interesēs ir nenogurt, lai var skriet un smiet bez apstājas.

lūk. bija ieradusies nora, mēs ar marutinju viņu un Filipu satikām, un tas bija jauki. galīgi ne tā kā senāk, bet tik un tā jauki. mazliet, protams, bēdīgi, ka nav tas pats, bet nora paliek nora. un ar viņu ir vērts tikties kaut tāpēc, ka ar viņu kopā tās lielās muļķības piedzīvotas. ā, un viņas draudziņš ir burvīgs, man viņš ļoti patika, un cerēsim, ka vismaz reizi mūžā es vēl viņu redzēšu.

man ir tik daudz visādas idejas prātā, kas visas kliedz un brēc pēc darīšanas. kaut vai apģērbu pārtaisīšana, lai es varētu būt hipsters uz pilnu klapi un nēsāt "something retro on my necklace", un būt "a part time blogger and a designer for a jewelery line", hā.

es varētu pļāpāt un pļāpāt līdz pat bezgalībai.
man bija vienkārši lieliska iepriekšējā nedēļa, kurā es katru dienu satiku savu dārgo Š., un tas, mani draugi, ir liels sasniegums, jo līdz šim mēs abas bijām ļoti aizņemtas, bet tagad ir laiks atpūsties. un tā uz pilnu klapi!

kopumā atpūšanās mani ir padarījusi par pavisam citu būtni. es vienkārši vairs kaut kā tik labi neprotu kašķēties. protams, ir lietas, kuras man vienkārši liek aizsvilties un slikti uzvesties, bet es tām esmu iemācījusies nepievērst uzmanību. un pie vainas ir tas, ka bezstresa stāvoklī ir vieglāk visu uztvert mazāk nopietni. un nepīkstēt.

ak, šajā nedēļā bija lērums visādu piedzīvojumu, divreizējs gājiens uz kino (uz filmām, kas vispār nav jāskatās, bet ko lai dara, kas nodarīts - nodarīts), gājiens uz manu mīļāko lietoto apģērbu veikalu pasaulē (bet, draugi, vēl neesmu bijusi Valgas humpalās, iespējams, ka tās to pārspēs), gājiens kļūt par puslitru.. vieglākai? vai tukšākai, nezinu, gājiens pusdienās ar kādu izcili sabiedrisku un komunikablu cilvēku, milzīgs paldies par to viņam, galīgi uzlaboja noskaņojumu, tad vēl došanās pastaigā un fancīgās vakariņās Jomas ielā.. ak vai. ak, dzīve!!!
es tagad pilnīgi varētu sākt lielīties un atļauties paziņot, ka šādā garastāvoklī es pat būtu spējīga uzrakstīt nelielu gabaliņu no kāda izcili aplaimota un laimīga cilvēka skatpunkta. kauns šitā lielīties, nu tiešām!



bučas, draudziņi.
vienmēr jūsu,

Š.

ceturtdiena, 2012. gada 12. jūlijs

par visādiem pūdeļiem

labsvakars

sēžu viena pati. protams, tieši šādā brīdī prātā ievirmo dažāda satura domas, pašeiz manā galvā skan smiekli par pīlēniem un nesaprašana par to, kāpēc gotye ar savu somebody that I used to knooooooooooooooooooooow ir tik ļoti visiem apnicis. pie manis dodas viņa 2011. gada albums, un es tagad izmēģināšu. jo ir sajūta, ka tas varētu man ļoti patikt.

īsumā - šī pagaidām bija kolorīta nedēļa. patiešām! pirmdien satiku Elīnu, un ir tik patīkami, ka kāds no vecajiem un joprojām siltajiem draugiem ir vēl arvien te. Elīna pa vasaru strādā Melngalvju namā, un tas ir superfancīgi, tik ļoti, ka man gribas garus svērkus un platmali.
otrdien satiku šarloti, un mums bija episks skapja vakars.
vakar.. vakar satiku maruxi un NORU. spējat iedomāties? bet kaut kā pietrūka. esot atšķirtībā, mēs esam galīgi citādākas, un tas vairs nav tas. bet tik un tā, par vecajām un ļoti fizioloģiskajām lietām runāt mēs arvien vēl esam spējīgas! un viņa pārcelsies uz jaunzēlandi. tas nozīmē, ka nākamreiz, kad viņu satikšu, man droši vien būs sirmi mati. uf.

un kas vēl tāds? es esmu ļoti paštaisna palikusi. nē, es meloju. jūs droši vien iedomājāies, ka paštaisnums nozīmē kaut kādu pamatīgu dzīves jēgas izvērtēšanu un apzinīgumu, kas mijas ar cēlu mērķu nospraušanu un visu darīšanu tā labā. tā ir? nekādā gadījumā!
es nezinu, kāpēc pieminēju paštaisnumu vispār, jo es nemaz nezinu, ko tas nozīmē, hā. es gribēju teikt, ka man ir ļoti daudz darba, un tas kaut kā liek mirdzēt acīm. vai nav lieliski? es esmu kaut kādā mistiskā kārtā atklājusi to, par ko es kādreiz tik ļoti sapņoju, necerot to iegūt, jo visi atceramies, kā es vispār šādā profesijā nonācu.
kopumā - es sev patīku. un es nezinu, kāpēc gan tā notiek, vienkārši esmu nonākusi tādā dzīves posmā, kad viss gluži vienkārši liekas labi. ak, es taču kādreiz tik ļoti gribēju, lai tā ar mani ir! tagad var droši vicināt dūres gaisā, samiegt acis un spiegt.

tā, beigšu krist jums uz nerviem ar savu gavilējošo noskaņojumu. paziņoju, ka ēdu sakusušas ledenes, nevaru apstāties. vēlos uz cirku.

un te - jums neliels prieciņš. kā nora filipu (viņas jauko draudziņu) iepazīstināja ar mums
- this one works for an event planning agency.
- this is a professional nothingdoer.
- this one writes poetry.
- and this is.. maruta.

miers, ļaudis!
Š.


P.S.starp citu, gotye ir radīts man. es zināju. paldies!!

ceturtdiena, 2012. gada 5. jūlijs

rīgā divreiz gadā ienāk lauku smarža

sveiki, draugi. šeit jūs uzrunā sociālo zinātņu bakalaurs tiesību zinātnē.

jā, tā ir taisnība, ka es esmu ieguvusi savu pirmo grādu. tad redzēs, kur dzīve mani tālāk aiznesīs, bet posmu sākumā nospraustie mērķi gluži vienkārši mainās un nav tādi kā nospriests. esmu dzīvs pierādījums šai teorijai, jo, sākot mācīties džuristos, es vēlējos pēc bakalaura turpināt maģistrus komunikācijas zinātnē. to es, protams, nedarīšu. kaut vai tā nelielā iemesla dēļ, ka esmu praktizējoša juriste, pašlaik strādāju pie sava pirmā nopietnā klienta, kurš palīdzību meklēja tieši pie manis, prasības pieteikuma. viss jau liekas ļoti skaisti, BET citi nav juristi, tāpēc dažos papīros trūkst dažas sīkas nianses, kuras ne-džurists tur neiekļauj. un lūk. mans tiesiskais gēns šobrīd niknojas, bet mans saprāta gēns priecājas - jo ir interesantāk piņķerēt vaļā visādas lietas. ah.

kas vēl? dzīve patiešām sastāv no posmiem - teica Š., kad tikko bija pabeigusi Talantu akadēmiju un kad viņai vēderā griezās tikko atdzīvināta aizraušanās. toreiz viņa pavicināja cepuri, pabeidza vidusskolu, nedaudz nofeiloja ar eksāmeniem, bet šobrīd sēž un raksta savus prātojumus tajā pašā blogā, kur toreiz. ziniet, lasītāji, šai rakstu krātuvei ir aptuveni četri gadi. un tas ienkārši elpu rauj ciet, jo pa šo ne tik ilgo laika posmu bloga īpašniece (nezin gan, vai tā var teikt, iespējams, tas nav īpašums, bet gan tikai valdījumā esoša interneta dienasgrāmata, bet neieslīgsim sīkumos, hā) ir mainījusies un augusi, liekas miljons dažādos virzienos. tikai nepārprotiet, lūdzu, jo ne jau platumā. es domāju emocionāli, garīgi, intelektuāli utt. saprotiet.

un nu. mazliet prasās pēc apkopojuma, kas iegūts šo studiju gadu laikā. diez vai tas izdosies žilbinošs un bezgala interesants, bet nu, ir pāris visai svarīgas lietas.

1. draudziņi, ar kuriem pirms LU nebiju pazīstama
2. iemīlēšanās tādā dziļumā un apmērā, ka nezināju par tāda eksistenci vispār
3. bakalaura grāds.

un vēl neskaitāmas lietas. iemācījos gan par sevi šo to, gan profesionālajai izaugsmei nepieciešamo (ou. jo esmu BAKALAURS. liekas, jābeidz to atkārtot). un daudz smējos, šoreiz par citādākām lietām nekā pirms tam. ā, un vēl šo trīs gadu laikā nomainīju trīs darba vietas, pašreiz strādāju vislieliskajā, jums tagad par mani jāpriecājas. sveiciens maniem spožajiem kolēģiem.

tā, pacienāšu jūs visus ar bildi, kas tieši simbolizē pirmo kursu. šarlote stokholmā. abās fotoaparāta pusēs šarlote, viena smēķē kadrā, otra ķiķina aiz kadra. man ir tumši un visai īsi mati, esmu totāls placebo, jo vēl neesmu tikusi ārā no sava smago un nospiedoši sērīgo, bet tajā pašā laikā neaptverami skaisto domu mākuļa. un man ir auskari, kurus man dāvināja Aija, mana ļoti dārgā un burvīgā draudzene, kas - surprise, surprise -  arī iepazīta studiju laikā. eh.


nu tā. rīt uz kāzām. cerams, nesagribēsies precēties pašai. jo tas noteikti izraisīs skandālu. ihihihi.

daudz buču, ļaudis!
jūs man vienmēr patiksiet un es vienmēr gribēšu jums pieskarties.

Š.