tā, nu re.
te es sēžu, pilnā nopietnībā rakstu bakalauru, un, kā vienmēr, tādos brīžos man piemetas kaut kāds mistisks runājamais garastāvoklis. šodien dzimšanas diena ir manai dārgi dārgajai Š., viņa ir vienkārši neaprakstāmi lieliska, tagad pacelsim glāzi par viņu, lūdzu, ja?
sēžot pie galda un rakstot, ik pa brīdim apstādinot pirkstus, lai iedzertu malku kaijas, es nespēju nejusties kā mums vsiem zināmā varone no seriāla par lielo pilsētu un seksu, ziniet taču. (vienmēr esmu domājusi, ka kerija ir briesmīgi kašķīga un egoistiska, un visiem ir jādara pēc viņas prāta. nekāds sievietes ideāls, drīzāk kā tāda neizaugusi tīneidžere. bet tas jau ir cits diskusijas vērts temats)
rakstīju un rakstīju par tiem sasodītajiem tiesnešiem, šobrīd esmu pie posma par skandālu, kas pirms pāris gadiem bija aktuāls tiem, kas interesējās par politiku un tieslietām. es toreiz vēl nepieskaitīju sevi pie šis cilvēku grupas, un man žēl, jo būtu aizraujoši tam sekot līdzi brīdī, kad tas mutuļo, nevis rakt augšā dokumentus, kad viss jau noklusis un ticība pilnīgi neatkarīgam un nesavtīgam tiesnesim tā arī nav atjaunojusies. protams, ir cilvēki, kam nauda ir svarīga, lai varētu nodrošināt savai ģimenei iztikšanu, lai varētu to vai šito.. bet nu, saņemieties, draugi, nevajag taču ņemt un kārdināt ar naudu godīguma iemiesojumus - tiesnešus! nu lūdzu ne! es zinu, ka tas tā notiek, bet palasot visādus papīrus, es kļūstu arvien sagrautāka un sagrautāka, jo, šķiet ir pilnīgi greizi apzināties, ka tiesu (TAISNĪGUMA) sistēma ir balstīta uz "nu, bet mēs jau ar tiesnesi sarunājām, kāds būs spriedums".
bet es kušinu sevi, jo droši vien šis ir interesanti vinīgi cilvēkiem, kas mācās manā fakultātē vai ir to pabiguši, ha.
m. un tad es, lai izvēdinātu galvu, piesēdos pie grāmatas, pie jau lasītā "Vējiem līdzi", un es ļoti dzīvoju līdzi visiem tiem notikumiem. atbalstu sievieti, kas ies caur uguni un ūdeni, lai nepazaudētu to, kas viņai dārgs, bet tajā pašā laikā nosodu to pašu sievieti, kas neļauj domām lidot drusku augstāk par primārajām ēst-gulēt-siltums vajadzībām.
un jā, es tik ļoti gribu puķes, vienkārši vienreiz iešu un nopirkšuu! nav nekādas jēgas tādām dienām kā šī, kad jāsēž un jāraksta, ja nevar paskatīties uz kādu puķi podiņā, kas ir ļoti pavasarīga, nevis ar pūkainām lapām.
m, ziniet? pasaule ir mikroskopiska. tas jau sen zināms, sen saprasts, bet katru reizi nespēju vien beigt brīnīties. esmu atklājusi vēl kādu visai tuvu pazīšanos un, patiesībā, tā mani nepārsteidz.
tā. pēdējais - vai jūs neesat ievērojuši, ka Džuljeta filmā "Romeo un Džuljeta" (ko tu neteiksi, ha) stipri vien izskatās pēc puišeļa? pēc tāda, kam tūlīt izdīgs ūsas!
miers.
Š.
te es sēžu, pilnā nopietnībā rakstu bakalauru, un, kā vienmēr, tādos brīžos man piemetas kaut kāds mistisks runājamais garastāvoklis. šodien dzimšanas diena ir manai dārgi dārgajai Š., viņa ir vienkārši neaprakstāmi lieliska, tagad pacelsim glāzi par viņu, lūdzu, ja?
sēžot pie galda un rakstot, ik pa brīdim apstādinot pirkstus, lai iedzertu malku kaijas, es nespēju nejusties kā mums vsiem zināmā varone no seriāla par lielo pilsētu un seksu, ziniet taču. (vienmēr esmu domājusi, ka kerija ir briesmīgi kašķīga un egoistiska, un visiem ir jādara pēc viņas prāta. nekāds sievietes ideāls, drīzāk kā tāda neizaugusi tīneidžere. bet tas jau ir cits diskusijas vērts temats)
rakstīju un rakstīju par tiem sasodītajiem tiesnešiem, šobrīd esmu pie posma par skandālu, kas pirms pāris gadiem bija aktuāls tiem, kas interesējās par politiku un tieslietām. es toreiz vēl nepieskaitīju sevi pie šis cilvēku grupas, un man žēl, jo būtu aizraujoši tam sekot līdzi brīdī, kad tas mutuļo, nevis rakt augšā dokumentus, kad viss jau noklusis un ticība pilnīgi neatkarīgam un nesavtīgam tiesnesim tā arī nav atjaunojusies. protams, ir cilvēki, kam nauda ir svarīga, lai varētu nodrošināt savai ģimenei iztikšanu, lai varētu to vai šito.. bet nu, saņemieties, draugi, nevajag taču ņemt un kārdināt ar naudu godīguma iemiesojumus - tiesnešus! nu lūdzu ne! es zinu, ka tas tā notiek, bet palasot visādus papīrus, es kļūstu arvien sagrautāka un sagrautāka, jo, šķiet ir pilnīgi greizi apzināties, ka tiesu (TAISNĪGUMA) sistēma ir balstīta uz "nu, bet mēs jau ar tiesnesi sarunājām, kāds būs spriedums".
bet es kušinu sevi, jo droši vien šis ir interesanti vinīgi cilvēkiem, kas mācās manā fakultātē vai ir to pabiguši, ha.
m. un tad es, lai izvēdinātu galvu, piesēdos pie grāmatas, pie jau lasītā "Vējiem līdzi", un es ļoti dzīvoju līdzi visiem tiem notikumiem. atbalstu sievieti, kas ies caur uguni un ūdeni, lai nepazaudētu to, kas viņai dārgs, bet tajā pašā laikā nosodu to pašu sievieti, kas neļauj domām lidot drusku augstāk par primārajām ēst-gulēt-siltums vajadzībām.
un jā, es tik ļoti gribu puķes, vienkārši vienreiz iešu un nopirkšuu! nav nekādas jēgas tādām dienām kā šī, kad jāsēž un jāraksta, ja nevar paskatīties uz kādu puķi podiņā, kas ir ļoti pavasarīga, nevis ar pūkainām lapām.
m, ziniet? pasaule ir mikroskopiska. tas jau sen zināms, sen saprasts, bet katru reizi nespēju vien beigt brīnīties. esmu atklājusi vēl kādu visai tuvu pazīšanos un, patiesībā, tā mani nepārsteidz.
tā. pēdējais - vai jūs neesat ievērojuši, ka Džuljeta filmā "Romeo un Džuljeta" (ko tu neteiksi, ha) stipri vien izskatās pēc puišeļa? pēc tāda, kam tūlīt izdīgs ūsas!
miers.
Š.
