otrdiena, 2011. gada 30. augusts

es gribu būt astoņkāja dārzā.

sveiki, labdien, mani dārgie!
augusts jau pierāpojis savām pēdējām dienām, un man vienmēr ir drusku skumji, kad mēnesis iet uz beigām. jo tas ir pēdējais divtūkstošvienpadsmitā gad aaugusts. un tāda vairs nekad nekad nebūs. draņķīgi to apzināties.
bet - zodiņu augšā, ļaudis! jo tuvojas pirmais divtūkstošvienpadsmitā gada septembris. un tas būs pilns ar visādiem raibumiem, ko pēc tam varēs jauki izkaltēt un ielikt atmiņu krūzītē blakus kaltētām rožu galviņām.
lūk. mans augusts bija varen pilns iespaidu. biju divos ceļojumos, kas mani abi kopā palīdzējuši novest pie bomžu stadijas pēdējās pirmsalgas dienās, hhi. nē, es nesaku, ka esmu superbagāta, nesaku arī, ka tērējos kā apsēsta, vienkārši - ir lietas, kas tika iegādātas, jo tās vajadzēja, bet par to visu liels prieks, jo galva nu ir pilna visādu ceļojumu prieciņu.

par moču braucienu uz Sāremā es noteikti jums kādreiz pastāstīšu, ja gribēsiet. te to visu stāstīt būtu mežonīgi gari un neinteresanti, turklāt tad es izplūstu detaļās, tāpēc turēšos vien pie tāda virspusēja izklāsta.

*devāmies igaunijas virzienā, ik pa laikam atpūtinādami dibenus un visu pārējo. pa saldējumam, pa smiekliņam, un esam jau ostā, no kuras atiet kuģis uz salām.
*pa salu pamatīgi izbraukājāmies, problēmas sagādāja viesnīcu meklējumi, bet mums bija DžīPīeS, tāpēc nakti pavadījām gultā, nevis kaut kur pašu uzmeistarotā zaru guļamvietiņā.
*atpakaļceļā lija. bet apdzinām mākoni un sausi un silti devāmies atpakaļ uz cietzemi, lai priecātos par tallinu.
*tallinā smējāmies, vakariņojām un priecājāmies, ka varam pabraukāties nedaudz bez visa milzīgā ekipējuma. no rīta pastaigājām pa vecpilsētu.
*atpakaļceļā beidzās benzīns. bet tas notika pie ceļmalas krodziņa, kur pacienājāmies ar pusdienām un priecīgi, bet pārguruši devāmies atpakaļ uz mežciemu.



tā, ar to jums jāsamierinās, ja ir vēlme kaut ko sīkāk, gaidu jautājumus. bet nesagaidīšu. un nav nekāds brīnums.

lūk. atkal ir nejaukais posms, kad jāpavada draugi uz ārzemēm mācību nolūkos, es vienkārši pēc Sukra atvadu vakariņām jutos sašauta. vļek! labi, ka daži dārgumi vismaz paliek un neplāno zust tālēs zili-zaļi-dzelteni-rožainajās.

tā, kas vēl.. vakar nolauzu papēdi. manām hipsteru zamša kurpītēm! un zole uz pusēm. un gribējās raudāt. taisni kauns.

bet jūs, mīluļi - dzīvojiet šādi! tik priecīgi, tik krāsaini, tik draudzīgi, tik patiesi.
un tad jau es arī


piektdiena, 2011. gada 12. augusts

zampiņa

Labdien, draudziņi. laiks, kāds ir ārā, man liek ņemties un rakstīt. pierakstīju puslapu plānotājā, kad uzgāju šo te. nedomāju, ka jums būs superinteresanti.. bet interesanti būs man, kad es rakstīšu.

endžoi!

un neizmirkstiet.


CURRENTS
current mood – hm. mazliet gaisīgi, bet gaisīgumu pie zemes notur dīvinā sajūta galvā. it kā es peldētu. tāpat ā Vikentijs pasakā par nāriņu.

current music – Harija Spanovska jestrā jo jestrā trallināšana. es nejokoju.


current hair style – astē. un sprādzīte. tāds everyday casual šārlot stail.


current crush – tas pats, kurš nu jau kādu laiku. visudārgais r.


current thing I ought to be doing - patiesībā neko. es daru to, kas nepieciešams, ja ir nepieciešams. šobrīd nav.


current windows open - tvnet, gmail, tumblr, tiesas.lv, blogspot


current desktop picture – kaut kāds jancīgs dekstopa attēls, kas jau atradās šajā datorā.

current book – pēc kara. tā saucas, bet autoru diemžēl neatceros. skumji atzīties, bet grāmatas tik daudz vairs nelasu kā agrāk. vļek!

LOOK AT ME
what colour is your hair – Blondums galīgs. paši zināt. beidzot matu krāsa atbilst prāta stāvoklim, hihi.


current piercings - tikai ausis, nekas vairāk. un katrā ausī pa vienam caurumam. garlaicīgi, ne?

have any tattoos - nene


straight hair or curly – drīzāk taisni. bet viņiem dažreiz patīk salokoties. kaut kādā mistiskā veidā.

how tall are you – 180 cm.

CURRENTLY WEARING
top – blūze ar īsām piedurknēm, krēmkrāsas ar melniem punktiņiem, tai pa virsu tumši brūns piegulošs džempītis.


pants – melnas līdz potītēm. kādreiz bija arī apspīlētas


shoes – manas hipsteru.pelēkās (vājprāts, cik drūmi izklausās.)


necklaces – tukšs


rings – nav. reizēm uzlieku liceja gredzenu un to, ko vecvecāki iedāvināja pamatskolas izlaidumā. abus uz viena pirksta.

THE LAST’S
last person you hung out with – raivis

last thing you said out loud – "tiešām. ātri sapūst."

last thing someone said to you – “paskat, ko es izvilku no sava zaļā trauka!"

last person you called – no darba kāds.

last person that rang you – mātiņa

last time you cried – pilnīgi neatceros.

THE DID’S
did you ever get into a fist fight in school - nu ne. bija citas lietas labākas darāmas.

did you ever run away from home - nē. ir gan bijušas tādas domas, bet tādas mums visiem ir bijušas tajā briesmīgajā tīneidžeru vecumā.

did you ever want to be a doctor - varbūt kādreiz. jo kāds noteikti būtu priecīgs, redzot mani kā ārstu.

do you ever do something you regret – diemžēl

THE HAVE’S
have you ever been on a plane - o jā.

have you ever asked someone out – aha

have you ever been to the ocean – jes

have you ever gone fishing - jā, bet makšķeri īsti neesmu turējusi rokā. un man nepatīk sēdēt un skatīties vienā punktā.

THE WHAT’S

what are you listening to – pašreiz neko. bet es priecātos, ja šis datris uzņemtu naturesoundsfor.me burvību. jo tas ir kas ausīm labvēlīgs. un baudāms piedevām.


what was the last restaurant you ate at – nu nezinu. rossini. un tāds teikavei rossini, ja tas skaitās.


what was the last thing you bought – vakar. bundžiņa kaķītim.


what was the last thing you had to drink – piparmētru tēja ar medus pārpalikumiem.


what are you watching on tv - noteikti ugunsgrēks, hihi.

THE WHO’S
who was the last person to be kind - m. visi laipni šodien. laikam

who talked to you on the phone - nu mātiņa taču

who is your current celebrity crush - džonijs deps. vienmēr. un molko. un džilenhāla jaunkungs.

who was the last person you took picture of – r.

who was the last person you said i love you to – nu uzminiet. hihi

CRYING SECTION
ever really cried your heart out – .

ever cried yourself to sleep – aha, nejauki.

ever cried on your friend’s shoulder - mhm, un paldies par to.

ever cried over the opposite sex - smiekliņi.

do you cry when you get an injury – atkarīgs no ievainojuma. jā.

do certain songs make you cry – ak jāāāā!

last film that made you cry - te man jādomā. sen nav raudāts par filmu, hmm.

HAPPY SECTION
what can make you happy – kad apkārt notiek sajūsminošas lietas. es pacēlos gaisā.

do you wish you were happier - hm. vienmēr jau var būt labāk, bet pašlaik ir lieliski

is being happy overrated – atkarīgs no tā, ko mēs ar to saprotam.

can music make you happy - vispār laikam jā. vismaz sasmaidīties liek noteikti.

LOVE SECTION
how many times have you had your heart broken - m. teikšu, ka divas. jā, par tādām lietām šobrīd es nerudātu un neskumtu, bet toreiz bija ļoti nepatīkami. un es tā jutos. tāpēc es tās skaitu.

has anyone ever loved you so much that they’d die for youpagalam muļķīgs jautājums.

has anyone ever said ‘i love you’ to you – .

ceturtdiena, 2011. gada 11. augusts

ņurņurr

vienpadsmitais augusts.
šobrīd ir tāds kā rudens ārā iestājies, drīz jau skola, un man nedaudz gribas pat. tikai tāpēc, ka šogad solās būt sasodīti interesanti priekšmeti, par ko es jau aizplīvuroti izteicos. piemēram, tiesu psihiatrija, how cool is that??

okei. šobrīd ir dīvains mazs sajūtu kamoliņš iekšā. lieliskās strasbūras meitenes ir rīgā, marutinja arī, it kā ir viss, ko varētu vēlēties priekam, bet pietrūkst nedaudz tās visaptverošās siltās pieķeršanās saites, kāda bija pirms tam.
jā, protams, vislielākā pieķeršanās man ir kādas īpašas personas virzienā, bet tas nu nemaz nav jaunums, turklāt tas arī nesamazina to sajūtas stiprumu, ko sajutu, piemēram, beidzot divpadsmito klasi. tad tas siltums bija plūstošs un nepārtraukts, bet tagad tajā ir būtisks caurums. un man ļoti žēl, ka tas caurums tur ir, bet nu nepieņemt esošo situāciju arī nebūtu prātīgi.
tad nu tagad dzīvojos ar tādu nelielu caurumu.

fū, uzrakstīju tā, ka saprast nevar nu neko.
vienkāršākiem vārdiem - man bija (x) draugi, tagad man diemžēl ir (x-1) draugi. un man pietrūkst tā, kā bija toreiz, kad par šādu (x-1) situāciju vispār neviens neiedomājās runāt.

bet tas tā mazliet depresīvi. ārā tāds nomācošs laiks, saprotiet, hihi. varu pastāstīt, ka bijām stokholmā atkal, un bija atkal mazlietiņ citādāk nekā pārējās reizes.
piemēram, netīšām aizmigām. vienkārši netīšām.
nostaigājušies pa kuģa piedāvātajām izklaidēm un veikaliem, un ēdamvietām, ieritinājāmies īsai pasnaušanai, ko vēlāk nomainītu vēl viens gājins pa kuģi. (ap vienpadsmitiem vakarā.)
pēc stundas no snaudas es izsprāgu, sapratu, ka gājiena nebūs, iekārtojāmies uzn naktsguļu pa īstam, šoreiz ap divpadsmitiem.
pēc pāris minūtēm - vismaz mums tā likās - mēs sākām čalot. vai nav auksti, miegs kaut kā laikam nenāks, hihihaha, un tā tālāk. čalojam, čalojam, līdz nolemjam paskatīties pukstenī.
un tas rādīja.. 04.24

tieši tā.

nu ko. tas īsumā viss, galveno, kas mani gremž, jau izpludināju šeit, tā ka šoreiz visu labu.
un vēl arvien esiet jauki, atrakstiet kādu īsziņu. tā mīlīgi.

piektdiena, 2011. gada 5. augusts

arbūzīgums.

..cik briesmīgi. es arvien tālāk un tālāk aizpeldu no tās šarlotes, kas cītīgi rakstīja blogu, jo viņai gribējās. un tagad tas ir nonācis līdz, pie velna, vienam ierakstam mēnesī!! gribas šņukstēt.
kad satikāmies ar Elīnu (lieliskās ir abas latvijā, kāds prieks!), runājām par to, kā izskatāmies. ne tikai mēs divas, bet vispār. tādā kā klases kontekstā. secinājām, ka esam mainījušies. ne nu gluži tikai tādā matu krāsas līmenī, jo tas tiešām ir arī vizuālo izmaiņu sarakstā iekļaujams, bet runa ir par.. nezinu, starojumu.
ir izmainījušās sejas. pirmo reizi dzīvē saskaros ar to, ka dzīve sejās ieraksta savu sakāmo, un pēc tam tas viss veido piesātinātāku paskatu. jo, paskatoties uz cilvēku, taču var redzēt, vai viņam ir bijuši piedzīvojumi, vai viņšm ir bijis daudz jāskumst, vai viņam ir tikai un vienīgi ballītes.. saprotiet.
es tikai gribētu zināt, kas cilvēkiem iešautos prātā, ja viņi redzētu mani tagad, divus gadus pēc vidusskolas beigšanas. (ārprāts, jau tik daudz, gribas saķert galvu un vaimanāt. es taču tikko piebeidzu liceju!!)

un man gribas runāt. tā vienkārši stāstīt par to, cik lieliski cilvēki ir apkārt, kā viņi liek man justies, ka gribas satikt to vienu konkrēto būtni, jo tieši ar to būtni vislabāk var papļurkstēt par muļķībām. vai atkal to citu būtni, jo tikai ar to var TĀ aiziet uz veikalu un atļauties būt meitenīga, iepirkties, ķiķināties un šķiesties ar naudu.
bet diemžēl ir arī tādi gadījumi, kad, iedomājoties vien, piemetas zosāda, bet tāda sliktā, kad organisms brutāli bļauj, ka tas nav vajadzīgs, ka ar to un to būtni atkal būs vilšanās un negribēšana, un noskaņojuma līkne būs bēdīga un tieksies uz leju.

mēs visi maināmies. un ar mainīšanos tik daudz ko gribas izdarīt!
kaut, piemēram, izvēlēties mācību priekšmetu, ar kuru dzīvē noteikti saistības īsti nebūs, piepūst vaigus un ar visu dvēseli ņemt un mācīties. jo interesē.
vai nopirkt filmiņu, nezinot ne fotoaparāta modeli, ne to, kādas filmiņas viņš ēd, un cerēt, ka beigās sanāks pietiekami hipsterīgi, lai pašai būtu prieks.
vai piesēsties un uzadīt mēteli ritenim.
vai uzšūt kleitu.
vai nopirkt sev puķes.

vislabāk, protams, palīdz "piedrāzt" politika, bet šoreiz to ne. šoreiz labāk ņemsim un iesim kaut kur, kur vējš pūš matos.