pirmdiena, 2015. gada 30. novembris

stihiski putekļi ganās

nē, nu labvakar.

tā, draugi, man te viss riņķiem vien skrien apkārt, pilnīgi nezinu, ko lai pastāstu. zinu to vien, ka atkal kārojas papļāpāt. un ir tomēr jauki klausīties, kā čakst šī datora taustiņi, jo tas nozīmē, ka tiek darīts kaut kas, kas nav maģistra darbs vai kas līdzīgs un tikpat nepatīkams.

vārdu sakot - ir sācies gada tumšākais laiks, ko, kā ierasts, es gluži vienkārši pavadu svinībās. jā, es nerunāju par tādām svinībām, kur visi sēž ap galdu, izliekas, ka risina ārkārtīgi svarīgas un saviesīgas sarunas un plāno, kā ātrāk piepļauties līdz tādam solīdam līmenim, kad kļūst vienaldzīgs fakts, vai žakete taisni sapogāta un vai no kleitas apakšas nelien ārā zeķubikšu tumšā maliņa, bet gan par īstām un priecīgām kopā sanākšanām, kad ir vienkārši pārāk grūti saglabāt nopietnu seju.
lūk. šo laiku iesāku ar riepu nomaiņu, kā pienācīgam pilsonim un satiksmes dalībniekam pieklājas. jā, padarīta darba sajūta, jā, tāds vien sīkums - bet tāds kaut kāds muļķīgs lepnums iekšā, ka vai nu. tas, un tam piedevām vēl fakts, ka tūliņ, tūliņ sāksies Ziemassvētku balles, šampanieša plūdi, tikko nopūstu svecīšu dūmi un sirdssiltuma periods, kad pat lielākie heiteri pasmaida un izdara kādam ko labu aiz tīras sirds (okei, sirds tīrību tiešām var apstrīdēt un par to diskutēt).

rītvakar kluss prieks kādā ierastā un vēl arvien nenogurdinošā kompānijā, trešdien vakarā neliela izkustēšanās, ceturtdien mazlietiņ citāda pasēdēšana un piektdien jau Ziemassvētku balle, kurā dresskods ir karsējmeitenes un (gandrīz) karsējpuiši. un sestdien vakarā vēl vienas svinības, kurās noteikti gaida kāds smieklīgs pavērsiens. esmu pilnīgi parāvusies gaisā, cik ļoti gaidu visu, kas ieplānots šonedēļ! un tad jau tūliņ sekos kaut kādi impulsīvi lēmumi kaut ko pieredzēt, kaut ko sadzirdēt un kaut no nopirkt. jo, tieši tā, arī jaunu un tīri materiālu lietu iegāde gluži vienkārši liek justies pašpārliecinātai un smukiņai, kas, bez šaubām, ir ārkārtīgi svarīgs kritērijs ikdienā.

ziniet, es kaut kad šodien ieprātojos - nez, kā būtu, ja kādam nebūtu ko darīt tādā līmenī, ka šis kāds ņemtu un pētītu cilvēka visbiežāk lietotos vārdus kādā konkrētā laika posmā. pieļauju, ka man šajā laikā šis vārds būtu "jukušais" vai "sajucis prātā" jebkādos locījumos. nu tiešām! ik uz soļa pretī nāk cilvēki, kas vai nu vēlās vakariņās ēd graudus, kas sēž pusnaktī karsējmeitenes tērpā uz gultas maliņas un ēd vakariņās torti ar kotletēm, kas mēģina aizņemties bērnus, lai neaizdomīgi varētu doties uz Ziemassvētku bērnu izrādēm, kas plāno adoptēt bērnu un dod viņam trīs vārdus, lai būtu vairāk iemeslu iedzert, kas vēlas iegādāties lapu pūtēju galda sakārtošanai un kas paziņo saviesīga pasākuma viesiem, ka neko nezina par apmeklētāju iecienītāko mūziķu apvienību, toties zina ļoti daudz par Kanye.

bet nu tik un tā. ja pirms pāris nedēļām man no satraukuma uz rokām bija uzmetušies pleķi, tad pašlaik esmu ieslīgusi kaut kādā skaistā apmātībā, kas gluži vienkārši ļauj par dzīvi smieties vēl krietni biežāk. it kā iepriekš tas jau nebūtu darīts. ha!

nu re. tad tiekamies, papļāpāsim par to, kā jums iet, kopīgi sastādīsim 2015.gada izgāšanos sarakstu, ieplānosim nākamo ceļojumu, iedzersim vīnu no skaistām glāzēm, kurās divās satilpst vesela pudele vīna, paskatīsimies debesīs, lai noskaidrotu, vai nelīst, tērpsimies melnā ar nelielu gabaliņu spīguļu, ar prieku un apņēmību skatīsimies uz priekšu, neierakstīsim telefonā svešas sarunas, no kurām tāpat nav nekādas jēgas, nestrīdēsimies, dosim bučas draugiem un citiem, sasveicināsimies uz ielas ar suņiem, ēdīsim tortes, skatīsimies NHL spēles (go Stars, go!!!), ragaviņbraukšanu (mūsu smukie brāļi, kas brauc ar galvu pa priekšu no kalna), snovbordu vai basketbolu (kas nu kuram tuvāks), brauksim piedzīvojumos un smiesimies. jo viss taču beigu galā izvērtīsies smuki, vai ne?!

bučas!

jūs man patīkat, un es gribētu jums pieskarties,

miers un vienmēr jūsu,
Š.