ak tad man noiešot āda no sevis fočēšanas.

sveiciens Latvijas valsts 90gades pirmajā svinību dienā. mums skolā šorīt bija tas kārtējais svinīgais pasākums, kurā ietilpa arī pārvārīta kako un sasodīti nebaudāma kliņģera baudīšana. un ziniet ko? es to kakao iemūžināju īpaši Zeltmatei, jo viņa man palūdza.
pēc kakao mēs arī noskatījāmies auseklīša koncertu, kas mani saviļņoja. tā dejošanas sajūta virmoja gaisā TIK intensīvi, ka man sagribējās dejot. lai tiktu uz dziesmusvētkiem vai vismaz lai tiktu kautkādā kolektīvā un spētu dejot. bet nu tad jau reālāk izklausās dziedāšanas vēlēšanās piepildīšana. skaisti bija viņi. nu tiešām. pateicu to visiem, ko pēc tam satiku.
nu tātad, es vēlējos pasacīt, ka pēc "Vicky Christina Barcelona" noskatīšanās tiktiešām uzlabojas garastāvoklis, sākas smiekliņošanās ar marutinju par pavisam un galīgi neoriģinālām lietām, par pavisam kaut kādiem galīgi stulbiem izteicieniem un rodas vēlme būt iekšā visu notikumu virpulī. šodien vispār tā bija, jā. patīkami or what?
numurviens. uz ielas satikām Džilindžeru, pats notikums kā tāds nenozīmē pilnīgi neko, bet mani kaut kā aizķēra viņa paša būtne un tas, kādu noskaņu viņš nēsā ap sevi. līdz ar šī cilvēka pamanīšanu mums aizsākās galīgi nebijusi saruna par iekārojamiem vīriešiem. un es jutos mazliet ne savā ādā.
Ch. "brīnums, ka domburs vēl nav nošauts."
M."jā, bet man viņš liekas glīts."
Ch."domburs?"
M."nu ne gluži glīts, bet nu, saproti..tāds."
Ch."ai, jā saprotu gan. saprotu!!! ķesteris."
M."Tev patīk ķesteris?"
Ch."JĀ!!!!!!!!!!!!!!!!!!"
M. "jā, es saprotu, kāpēc viņš tev patīk, viņš nav tāds aawh, bet viņš ir tāds OHHH!"
pēc tam, pa ceļam satiekot veselu baru marutinjas pazīstamo, nonācām čilipicā, kur ieturējāmies, pavisam nepierasti, sen tur nebija ēsts. tad tā filma, jau sacīju, un un tad.. pastaiga pa izgaismoto rīgu. nē, nu bija jau skaisti, bet nu galīgi anv saistīts ar Latviju nekas no tā. pilnīgi. un Bastejkalna parkā tās lampiņas ir bezgaumīgas.
mēs pavadījām burvīgu vakaru, paldies visiem, kas mums veltīja skatienus, paldies tiem tūristiem, kas mums pajautāja ceļu, paldies visiem, kas nezinkādā sakarā zināja mūsu vārdus.
jaukī. es apdeitoju blogu katru dienu, streindž.
________
pāris atklāsmes.
*fakts, ka redzēju marutinjas Jāni pārvelkam biksiņas, mulsināja mani mazliet pat vairāk kā viņu pašu.
*novembra lietū (pareiz, tā dziesma tač bija guns 'n roses, un es vēl nesapratu, no kurienes man tā dungošans vēlme parādījusies.) salīstot, nemaz tik auksti nav. tas pat ir patīkami un baudāmi.
*no pārāk lielas šokolādes ēšanas asiņo deguns.