sveiki, ķirsīgie.
šodien ir mana vates diena, kad pēc vakardienas lēkāšanas dīpou netālu no tumbas man ausu aparāts ir galīgi nolietojies. tur bija septītās dzimšanasdienas ballīte, daudz pat man zināmu grupu un daudz cilvēku.
vispār man patika, jā, tikai es jutos mazu kripsīti neveikli, jo centos izlikties, ka tās visas dziesmas zinu un šuasmīgi priecājos, tās dzirdot. es zinu, ka ir tādas grupas, bet dziesmas labi ja esmu pa ausu galam dzirdējusi. nesaprotu pārējos, kas zina vārdus no galvas un var laimīgi kliegt līdzi.
bet pasākuma gaitā es pirmo reizi mužā tik ļoti iekāroju kolu. nē, godavārds, tā tur tik izaicinoši stāvēja un nevienam nepiederēja, un aicināja mani tuvāk, ka es izjutu īstas neapmierinātības pazīmes.
paskat, vakardien mani piemeklēja arī totālas pagājušā gada izjūtas.
yeay yeah yeahs - maps.
Lay off;
Don’t stress;
Well, my kind's,your kind;
I’ll stay the same!
Pack up;
Don’t stray;
Oh say, say, say;
Oh say, say, say!
Wait! They don’t love you like I love you;
wait! They don’t love you like I love you;
Ma-a-a-a-a-a-a-a-a-aps;
jā, man ir labiņi, tikai šodien izjūk divi pirms tam ieplānoti pasākumi, kinoskatījiens kopā ar Talantīgajiem un tikšanās ar J., kurai es šausmīgā stulbumā nebiju paglabājusi naudu, un tāpēc man nācās viņam pavisam nepieklājīgi atteikt.
un šorīts - franču valodas valsts olimpiāde, kurā es nepiedalījos, jo mani gluži vienkārši neviens par to nebija informējis. nesaprotu, aks ar cilvēkiem notiek. es taču neko sliktu izdarījusi neesmu. oh well. es tikai ceru, ka man nebūs nekādas nepatikšanas vai kā tamlīdzīgi.
pavasaris ir klāt, bet šodien ezerā es sajutos nevis kā pagājušajā messed up sajūtu pārpilnajā pavasarī, bet gan kā 2007. gada pavasarī, kad gatavojāmies braucienam uz Franciju un kad galvā lidinājās visādimuļķīgi sapnīši.
un par spīti visam, es atstāšu visu līdz pirmdienai izdarāmo uz rītdienu, jo šobrīd vienkārši esmu vārga. un nedzirdu. un man nepatīk, ja pūlī esošie rauj mani aiz
4 komentāri:
zini, es atradu amazonē gladiatoresnes. tik daudz, ka nespēju pat izvēlēties.
oooh, tiešām?
nu skaties, es sacīju, ka jāpiemēra. izvēlies ļoti uzmanīgi.
es gribētu violetas zamša.
nu ja vēl saprastu viņu izmērus. laikam jāparakājas pa netu un jāatrod salīdzināšanas skala.
nu violetu tur nebija diezko daudz, lai gan kaut kas jau noteikti ir. redzēju burvīgas oranžas, bet manējās noteikti būs melnas. lai beidzot būtu apavs, ko varētu vilkt pie visa.
jā, pameklē gan. es ceru, ka Tu man arī reiz to iedosi, kā nekā mšīsvasaras viens no svarīgākajiem un senāk ieplānotākajiem pirkumiem būs jāveic.
man sirt of ir melnas. un līdzīgas zeltainas. bet nāvīgi neērtas.
Ierakstīt komentāru