trešdiena, 2009. gada 25. marts

šodien pateicu atā ingmārai balodei.

šodien no rīta man sāpēja acis pie katras acu kustības, es nudien nezinu izskaidrojumu, un tas man piešķīra tādu antientuziasmu palikt skolā, ka es gandrīz aizgāju mājās. bet galu galā, mājās es tomēr neaizdevos, un pavadīju dienu skolā. bet tik daudz neklausījusies apkārtējo teiktajā es nebiju gaužām sen. ik pa brīdim attapos, ka neko neesmu dzirdējusi veselas desmit minūtes, un tad pieslēdzos notiekošajam un tad - paskat, tūliņ jau jābūt zvanam.

marutai šodien deviņpadsmit, un satiku arī Gunitu, kas izskatījās neredzēti saulaina. tāda pavisam svaiga un atpūtusies, lai gan laikam jau viņa bija diezgan nogurusi. bet viņa izpeldējās! man tas patīk.
nopirku tulpes. tas bija totāls pārpratums, tāpēc tās gluži vienkārši uzdāvināju sev, un tikko svinēju marutas deviņpadsmit. daudz laimes.

un jā - ir tik daudzi cilvēki, kas izskatās pēc jūras veltēm. trolejbusā satiku meiteni/kalmāru, pēc tam skolā man katru dienu rēkojas meitene/ūdens burbulītis, tad atpakaļceļā trolejbusā atkal satiku vīrieti/vali.. patiešām, pasaule ir dažāda UN viss notiek forši.

piektdiena. pēc tam nākamā piektdiena. pēc tam atkal nākamā piektdiena. un tad pēc nedēļas atkal! burvīgs mēnesis mums priekšā. pļī.

2 komentāri:

stikla gunita teica...

biju jau labi izgulējusies. tik maliās gan sāp.

charrlotte teica...

bet tas nudien nemaina to, ka Tu man trakoti patīc.