ceturtdiena, 2009. gada 19. marts

night terror part deux

labvakar.
ziniet, man patīk tā skaņa, tie klusie paukšķi, kad sausajām brokastīm, kas gan man šobrīd ieņem tādu kā vēlā launaga vietu, tikko uzliets piens. tik vasarīgas skaņas. protams, nekas nevar līdzināties lietus plīkšķoņai pret Kauguru ābeļu lapām (vai vēl labāk - ziediem), bet nu iedomājieties.

to the point.
šodiena bija tāda diena, kas seko cebo vakaram un pavisam nepatīkamai naktij, kam par godu arī dots šāds nosaukums. cebo vakars (PLAcebo, protams) - vakar iznāca "Battle For The Sun", kas mani noveda visai pieklājīgi vērtējamā ekstāzē. sen nebija dzirdēta sweetprince balss nedzirdētā dziesmā, un šoreiz viņš izklausās pavisam iekārojams. vēl pavisamāk nekā pirms tam, hihi. šīs dziesmas iespaidā visu vakaru klausījos viņus, un paskat - sanāca parunāties pat ar pagājušā pavasara izjūtām. again. un totāli. smieklīga diena arī bija vakar, bet tas nav nemaz tik svarīgi. jo man liekas, ka pārsmieklīgi gadījumi saglabā savu pārsmieklīgumu tad, ja ar tiem nedalās pa labi un pa kreisi.
šeit, es runāju par Marutas un ķiploku grauzdiņa īpašo saskarsmi vakar braucienā no Iļģuciema uz centru.

un nakts. atceros, kā sāku sapņot par kaut kādu (vai kaut ko), kas man bija uzlīdis uz vēdera. un, ticiet vai ne, bet tā tas arī bija - Pluciņa, mans beloved kaķīts, bija uz mana vēdera un mēģināja veikt neizskaidrojamas darbības. es biju paŗāk samiegojusies, lai viņu noceltu no sevis vai kā. līdz brīdim, kad manā labajā augšstilbā (thigh. kā man patīk tas vārds "her younger sister had a blister where I kissed her on her thigh...") iedūrās kaķa nags. tā dziļi.
es pat iespiedzos, nosviedu pluku no gultas un mēģināju gulēt. pulkstenis bija divi un četrpadsmit minūtes. pēc kāda laika pamodos, jo bija nežēlīgi karsti un gribējās padzerties. aiztaustījos līdz logam, atvēru to, padzēros un devos gultā.
ap pieciem pamodos, jo Pluka mēģināja ielīst dāvanu maisiņā. iekodu viņai un likos atkal gulēt.
pēc minūtēm divdesmit atkal pamodos, jo Pluciņa skrāpēja spoguli. iekniebu viņai un likos gulēt atkal.
pēc piecām minūtēm pamodos VĒLREIZ, jo Pluciņa skrāpēja stiklu. es biju vienkārši vājprātā nikna, jo man pēc īsa brīža bija jāskan pirmajam modinātāja zvanam. sagrābu Pluciņu un pavilku viņu zem segas, kur šī nomierinājās.

bet visā visumā diena iesākaš labi, ja neņem vērā to, ka no frančvalodas kd es necik daudz nezināju, bet centos jau ļoti. un skolā paliku līdz pat pieciem. vienkārši zēpēdē. rītdien prezentācija rajonā.

wish me luck.

5 komentāri:

stikla gunita teica...

viņa ir tik ņurņīga. un iekost. vē. pilna mute kaķa spalvām.

charrlotte teica...

viņa ir baigā maita.
šodien pakakāja manā grāmatplauktā un tā bija visneredzētākā nepieņemamākā lieta ever.

stikla gunita teica...

varbūt viņa tikai gribēja lasīt, bet, kad saprata, ka nevar, atriebās.

stikla gunita teica...

pie tevis gadījumā nav mana prievīte?

charrlotte teica...

nene, es atdevu Tev atpakaļ. uzkarināju kaut kur tur pie spoguļa Tavās mājās pie ārdurviim.