pirmdiena, 2009. gada 9. marts

dzīve bildināja tevi laikā, kad vasara vairs nebija vasara, un rudens vēl nebija rudens

paskatieties nu uz mani. laikam toreiz tas bija stilīgi. un varbūt ir vēl arī tagad.
bezagala liels prieciņš un vispār, kāpēc gan nevarētu būt tā, ka cilvēks varētu aizmirst atcerēties?


[2008.06.19. 19:58:45] charrlotte says: es vispār grimstu šobrīd
[2008.06.19. 19:58:50] charrlotte says: ne tikai ši te dēļ, bet vispār


zini, jāpasmejas.

10 comments:

stikla gunita teica...

bet aizmirst. nez kāpēc tad lakatiņos sien mezglus?

charrlotte teica...

es nekad neesmu sējusi.
un es labprāt iemācītos aizmirst šo to, kas man vislaik riņķo. un atcerēties tādas lietas, kas ir pilnīgi ikdienišķas, piemēram, nopirkt mincītim ēst.

n. teica...

Tev literatūras domrakstā ir 9.

charrlotte teica...

NORA, NOPIETNI?

ES RAKSTU AR LIELAJIEM BURTIEM, JO MAN IR TĀDS PĀRSTEIGUMS, KA ES TO VISU IZTEIKTU VIENĀ ELPAS VILCIENĀ.

n. teica...

Pilnīgi nopietni.
Viņš šobrīd ir pie manis, un man arī par tevi prieks. Pie manis nez kāpēc ir Marutas domraksts, bet nejūtos viņai tik tuva, lai skatītos viņas atzīmi.

charrlotte teica...

jes, tātad man izdevās ar to domrakstu! izdevās literārajā dabūt normālu atzīmi.
paldies liels.

stikla gunita teica...

tralalā, un kāds te teica, ka ir nespējīgs.

charrlotte teica...

ah, Gunit, es esmu nereāli pārsteigta.
es par to domrakstu tobrīd nemaz nedomāju, tikai par to, kā jāizskaidro tam cilvēkam otrā papīra pusē, kas man likas foršs Nilā Saksā.

stikla gunita teica...

tu man kādreiz iedosi viņu.

charrlotte teica...

bet protams. ātri lasās, grūti nolikt malā - garšīgi.