ārā ir sudrabains laiks, tāds ļoti. nevis pērļaini sudrabians vai kā, bet peļu sudrabains, saprotiet. un vispār, man gribētos rakstāmmašīnu. kas par to, ja uz tās uzrakstīto nevar nodzēst. tik un tā tā būs rakstāmmašīna un kaut kas ļoti iekārojams.
tātad, šodien biju skolā, un mani pašu pārsteidza tas, cik ļoti tiek runāts par piektdienas žetonvakara improvizāciju, īpaši par marutu. tā kā mēs vakardien skolā nebijām, tika smiets un jokots, ka "maruta izguļ paģiras, un šarlote ir ar viņu." kādas muļķības! jā, no sākuma es arī pasmaidīju, kad Elīna man uzjautāja, kas un kā, bet ne jau nu visu dienu. un viņi esot par to priecājušies jau vakardien. galīgi nesmieklīgi.
cik forši tomēr ir pastaigāties. kad šodien meklēju fotosalonu, man ienāca prātā, ka es varētu pagatavot sev pusdienas. nevis no kaut kādiem sūda pusfabrikātiem, bet gan no tādiem īstiem un dzīviem jau nu nē, bet pārtikas produktiem. piemēram, es atkal varētu sev un visai pasaulei pierādīt, cik nožēlojama pavāre es esmu - kā toreiz, kad mīkstie mandeļu cepumi bija akmenscieti un varēja kalpot par auksto (vai karsto - tie bija tikko no krāsns) ieroci, vai kā toreiz, kad maigi rozā un krēmkrāsas baltmaizes/ķiršu sacepums iznāca melns. bet vismaz ēdams.
starp citu, manām iekārojamā vīrieša īpašībām nāk klāt vēl divas - skaisti veidots deguns un māka spēle't kādu mūzikas instrumentu. ne ģitāru, tās ir paŗāk ikdienišķas, ne bungas vai ko tādu, man gan nav iebildumi pret bungām, bet es domāju vijoli. vai čellu. vai kontrabasu. vai kavieres. JES! aih, ja es iedomājos tādu mūziķi.. hm.
un klausieties - Dziesmu svētku virsdiriģentiem ir tāda vara. un viņi ir tik sasodīti [ievilcīgi, par spīti tam, ka parasti viņi ir veci. es sāku saprast apsēstību ar diriģentiem.
jauka diena.
4 komentāri:
Rakstāmmašīna skan burvīgi. uzreiz prātākaut kādas bildes top. Nezinu, kādas, bet zinu, ka bildes sanāktu ļoti smukas.
-
Domāju, ka Tev sanāktu daudzlabākas pusdienas par manējām. Es parasti sevi par to šaustu. Un man noteikti dzīvē gatavos vīrietis, jā.
-
Lai spēlētu vijoli labi, ir jāmācās ļoti daudz. Un, kad cilvēki mācās, tad skan ļoti briesmīgi. Tas ir viens no šamo instrumentu trūkumiem. Bet, protams, visi instrumenti vienmēr labāk skan tad, kad tos apgūst.
zini par ko es biju pārsteigta? Māris, nu Kuģis, mūzikas skolā pasniedz obojas spēli. iedomājies?! tikai 18 gadi!!
Marg, jā, rakstāmmašīnām ir kaut kāda aura. "Underwood rakstāmmašīna vecā.." tik jauki. un to ēst gatavošanas māku ir iespējams iemācīties, es ceru kādreiz būt tik virtuoza un spēt garšīgi pagatavot kartupeļus, man viņi, velni tādi, nesanāk.
es zinu, cik briesmīgi sanāk, esmu pati mēģinājusi spēlēt. bet uz beigām, akd viss jau iemācīts.. ai.
Gunit - JA??? ārprāts. cik jauki! un, protams, pārsteidzoši.
iespaigīgi. un mums būs jāgatavo, atceries to.
Ierakstīt komentāru