but I love to be young

sveiciens. es ceru, ka šī ir diena, kad mēs par mazu gabaliņu esam tuvāk pavasarim. es gribu, lai sniega vairs nav un lai bez smiekliem (diez vai bez smiekliem) un no tīras sirds un patiesi teikt "vat iz dis??? - dis iz krokusss!!!!"
jā, pavasara puķes ir brīnišķīgas, un sniegpulkstenītes tīri labi aizstāj šņabi. man tikai vienreiz mūžā ir pašai gribējies nopirkt šņabi. un es to neizdarīju, bet jūs šo stāstu jau zināt.
enīvei. vakar bija izrāde, kur mēs pārtapām par kaķiem, es gan vairāk līdzinājos mikīpelei. bet šajā bildē Marutinja uz mata līdzinās Bjorkai. cik jauki. un tas man šoreiz tiešām patīk.




turklāt man ir uznācis multeņskatāmais periods. jau treša multiplikācijas filma trīs dienu laikā. mazie tomi un džeriji jūtūbā neskaitās. skaitās toties The Lion King pirmdien, Cinderella vakar un Pocahontas šodien. pēdējā bija mana bērnības mīļākā filmiņa, es atceros, cik jau toriez man tā likās dvēseliska un smeldzīga. un tās krāsas.. nu skaisti.

bet es nonācu pie jaunas atziņas. šodien tramvaja pieturā, un uzreiz padalījos tajā ar Noru, bet tagad, kad esmu izplēsusi matus un padarījusi tos mazliet mazākus nekā pa dienu, un kad esmu apēdusi trīs ceturtdaļas greipfrūta (es gan domāju sākumā, ka tas ir pomelo), man prāts sāk apstrādāt domu, kādiem gan ir jābūt apstākļie, lai no mazām lietiņām paliktu sūdīgi.
tas var būt no kāda priekšmeta. tas var būt vienkārši no "čau!", tas var būt no kaut kāda aromāta gaisā.. džīz. bet bija miegaina diena vispār, un man negribas taisīt sportam to papīru.

un starp citu - piedrāzt taču, ja anv labi. ja ir, tad ir, bet ja nav, tad patiešām.
lai jums jauks un piedrāzīgs vakars