mikroskiposks

labvakar. šodien atkal man ir grēcīgi labs noskaņojums, jo visu, ko es daru, kā gaisma-tuneļa-galā apspīd brauciens uz YOU KNOW WHERE. un tad, ja kaut kas nepatīkams un negribēts jādara, tad es saņemu galvu rokās, paraugos augšup uz Sukri (viņas bilde man ir virs vietas, kur es pašlaik sēžu) un atgriežos domās apr labāko pilsētu pasaulē. par to, kā čemodāna riteņi kratoties šļūc pār ielu tīkamo bruģi, par visiem "look left" un "look right" uzrakstiem, par telefonbūdiņām, par durvju rokturiem durvju centrā, par, actually, visu. un šoreiz mani saskumdināja (jā, tiešām saskumdināja. mazliet, bet tomēr) uzzinātais par Marutas veicamo, tā sacīt, darbiņu.
es vispār bieži esmu sākusi lietot vārdu "sacīt", nez ko tas varētu nozīmēt.

un piektdienas vakarā mēs bijām uz dīpou septiņgadu paŗtiju,e s jau minēju, bet Gunita teica, ka es esot redzama divās bildēs. muļķības. neemsu nevienā, lai gan šajā bildē apakšējā labaja stūrī ir cilvēks, kas ekstremāli līdzīgs piedzērušai Šarlotei.
Šarlote nebija piedzērusies, turklāt, Šarlotei vislaik (nu, varbūt vienīgi tualetes kabīnē ne) bija blakus Gunita. un šeit Gunitas nav.



jā, bet ziniet, apsēstība tomēr ir klāt. ar skaistiem vīriešiem un interneta izložņāšanu. un vispār, es laikam paŗāk daudz par to domāju un runāju, tāpēc paklusēšu.

un sestdien pa dienu izrīkojos draņķīgi. fū, kauns.