deg rīts zaļās liesmās

vai, paskatieties, cik ārā šodien ir skaisti. man pēdas nosala, kad tikko biju uz balkona sniegā, lai šito iemūžinātu, bet nu skatieties. sasildoši tomēr, lai gan patiesībā ārā ir auksts. jā, tātad e ir redzama migla, kas rosās manā piemājas pļavā.


jau otrais janvāris. laiks skrien vienkārši neaptveramā ātrumā, kur pazuda viss brīvlaiks, kur pazuda vasara un kur, pie velna, palika viss pirmais semestris? nu šausmīgi, es vienkārši nesaprotu, kāpēc laikam ir tieksme kustēties ātrāk, ja tas tiek pavadīts labi.
par Jaunā gada sagaidīšanu. viss bija lieliski, jauka kompānija, neparedzētas jaunas atklāsmes, laiska laika pavadīšana, pusnakts sagaidīšana ārā un apkārt notiekošo salūtu vērošana.
es katru gadu tajā mirklī, kad katrs pats paliek domās vienatnē ar sevi, cenšos sev novēlēt kaut ko tādu, kas man jāpaveic nākamajā gadā. jo tādi brīži ir īpaši, un, lai cik muļķīgi tas arī nebūtu, es ticu, ka īpašos brīžos izteiktajiem novēlējumiem ir krietni vien lielāks potenciāls piepildīties nekā parastajiem vēlejumiem. un šoreiz bija pavisam dīvaini. vai nu apkārt esošo un ne tik labi pazīstamo cilvēku klātbūtne mani jokaini ietekmēja, vai nu kas, bet vienā brīdī es vispār nezināju, ko es griub. ne to, ko es vēlos, ne to, kas man būtu jāvēlas, ne to, uz ko man jācer.. vispār neko. tāda neizskaidrojama un smeldzīga tukšuma sajūta, nē drīzāk kā šajā kārtējā Austras tik teicami izteiktajā rindā

"bet mīļie, manās krūtīs ar nav labāk,
tur izskatās, kā slēdzot greznu balli."

bet viss nokārtojās manas jaunās "ja nav kaut kas labi, piedrāzt, un viss atkal būs labi" politikas. un es sev novēlēju laimīgu, bet tādu patiešām, Jauno gadu. es ceru, būs neaizmirstami un baudāmi.

jums varbūt ir kādas Jaunā gada apņemšanās?
padalieties.