cik skaisti ir pārrasties mājās saulrietā. un kas par to, ja saulriets šobrīd notiek ap četriem pēcpusdienā? es vienalga pārnācu mājās, kad rietēja saule and I'm proud of it.
šodien nostaigāju savas kājas. tā pavisam, man uz pēdiņas ir tulzna. es aizvietoju Gunitu (kuras, starp citu, man šausmīgi pietrūkst) viņas Kolonnas kurjera darbā. sapratu jau ento reizi, ka ir tik dažādi cilvēki. tādi, kas mani pacienā ar rafaello par to, ka esmu atnesusi uz salonu kaut kādus papīrus, un tādi, no kuriem man irbail, jo viņos slēpjas izteiktas maitas. es gan beigās atklāju, ka mums ir diezgan daudz kopīgu īpašību. oh well, es atkal novirzos no tēmas.
uz ielām ir tik daudz cilvēku. man tas trakoti patīk, jo pūlī ir tik forši atrast un ieraudzīt skaistus cilvēkus, kas tā vien liek pagriezt galvu un atskatīties uz viņiem vēlreiz. un nē, es nerunāju tikai par vīriešu dzimtes pārstāvjiem. jo Latvijā tiešām ir skaistākās meitenes pasaulē, kas ģērbjas tā, ka pilniigi gribas kādas apģērba idejas piesavināties no viņām.
bet šodien vispār bija kārtējā neparedzētu cilvēku sastapšanu diena. gan pazīstamu personīgi, gan sabiedrībā pazīstamu. piemēram, šodien vispirms ieraudzīju Kasparu Zelli, mēs pagājām viens otram garām pie Pasta. tad satiku Artu, aks man jautāja, vai man gadījumā nav bijusi kolonnas iepirkšanās diena (goddamn, man taču bija tik milzīgi Kolonnas maisi). GC uzskrēju virsū nevienam citam kā Laurai Drellei, sasveicinājāmies. kad no GC iznācu, uzskrēju virsū Artai OTRREIZ. pa ceļam uz kaut kādu salonu, man jau viss sajucis, redzēju Arti Robežnieku un Ainaru Virgu. un tad vēl pēc tam Katrīni Paternaku. jauki, vai ne? gandrīz vai manu pazīstamo neparedzētās sastapšanas rekords.
un vakardiena. VAKARDIENA! tā bija diena, kas sastāvēja no ceļojuma uz Spici ar autobusu un kājām atpakaļ, ar leduspuķu apbrīnošanu ielas pretējās puses māju logos, daudz jo daudz Noras, smiekliņu, Andrejsalas apmeklējuma un šampanieša tukšošanas. jā, mums līdzi tipināja slāvu tautības pārstāvji, no kuriem mēs dzirdējām, ka viņi esot itāļu tūristi no Kubas. un vispār, viņi man pagāja garām arī tad, kad es biju atvadījusies no Noras (bučī, sawlj, baigi traki patīk man tie auskari un mīcāmais) un gaidīju trolejbusu.
mēs dziedājām. Dancing Queen, Brother Louie, Do you really want to hurt me, Saule Pērkons Daugava, un, protams, mūsu neiztrūkstošo repertuāra zelta gabalu Hei Džūdu.
prieks, kur tu rodies?
man liekas, tu rodies miglā un divvientulībā [rravr], ko tā mums ar Noru vakar piedāvāja.
--------------
bez piecpadsmit piecos man nāk miegs, un es jūtos kā nakts vidū, ai, cik dīvaini.
debesis ārā šobrīd ir elpu aizraujošas un TIK skaistas, ka aptaisīties var.
kas notiks ar vilcienu,
kas pasaules atmiņas ved,
kas notiks?
3 komentāri:
Pisec.
Tas bij pagājušajā gadā.
av. tev izklausījās smagi, ceru, ka tomēr ne pārāk. viss labi? bet tevi vismaz pacienāja ar rafaello.
nē, nu slikti jau nebija. bija normāli, tikai es nezinkāpēc biju pirmajā dienā sagatavojusies uz kaut ko mazāk nesamu.
Ierakstīt komentāru