allez, chantez, milord!

labvakar, čabuļi.
šovakar ir svētdienas vakars, vakars pēc dīvaini pavadītas dienas, kuras laikā es domāju daudz un nedomāju nemaz. vienlaicīgi. šodien es neko nedarīju patiesībā. gulšņāšana, slaistīšanās, pabeidzu vienīgi savu Klāva darbu. man prieks par sevi, tas gan neiznāca gluži tik žilbinošs, kā man būtu gribējies, bet still.
toties es gribētu pastāstīt par savu burvīgo piektdiens- un sestdiensvakaru.

piektdien es biju uz baseinīti, kā rezultātā visām skolas grāmatām blakus somā atradās slapjš dvielis, slapš peldkostīms, Johnson's baby eļļa un citi šitiņi, kas man nepieciešami, lai es peč baseina justos kā cilvēks. piektdiena vispār bija smieklīga diena. baseinā es biju gandrīz vienīgā meitene, man iznāca parunāties ar diviem vīriešiem un sasmieties no tiešajiem skatieniem, ko kāds vīriņš raidīja manā virzienā. gan virs ūdens, gan zem ūdens. nu tas tā.

un pēc teātra es devos uz Gauju, kur cerēju pasēdēt pie tējas krūzes un pabeigt savu darbu vienu, bet tur bija pilns, kā rezultātā es zvanīju Norai un satiku viņu. vakars patīkamā kompānijā, man viņi visi patika. kopāar Noru, Daci, Annu (laikam tā viņu sauca) un Prince of England mēs mazlietiņ bijām divās jaukās un baudāmās vietās. smuks vakars. es tikai vakara beigās satiku savu stalkeri, cik labi, ka tobrīd nebiju viena, ohmygawd.

un sestdien - es biju pie Gunitas mājās, viņai ir tik foršs dzīvoklis, un mēs spēlējām Katanu, ko es pilnīgi neizpratu, un, jāatzīstas, biju atvieglota, kad spēle beidzās, jo tad varēja tā jauki papļāpāt un pasmieties. bet nu kompānija atkal patīkama (kas tas ir, ka vislaik tik forši cilvēki apkārt) un jā. baudāmi. es jūtos mazliet laimīga. bet tikai druscītiņ.
rītdien Klāva kokurss, es mazliet baidos. ceriet, lai man veiktos labi. lūdzu?!

---
-akdievs, cik labi, ka es neesmu viena!
-kas tas tāds bija?
-mans stalkeris.
-tas, kurš grib tevi dabūt?
-nu jā.

une ombre de la rue.