"tev nekas stiprāks par šampi nav?"

vispār nedēļa galīgi neizdevās tāda, kā sākumā bija gribēts un plānots. es runāju par cilvēku sastapšanām. bet tomēr, pasākumi, kuros es nesastapu tos cilvēkus, kurus plānoju, bet gan pavisam citus, notika un mani iepriecināja.
vakas, piemēram, biju pie dzīvespriecīgās Artas uz viņas deviņpadsmit. dzīvoklis dievišķīgs, kompānija (vakara gaitā nomainījās divas kompānijas, viena mūsu vecumā, otra Egīla vecumā, tātad apmēram 10 gadus vecāka) bija patīkama un vienkārši bija baudāmi.
tā bija ballīte, kur no sākuma katrs nosauca savu vārdu spēles gaitā, tā bija ballīte, kur bija mājās gatavotas uzkodas un mājās gatavota torte, tā bija ballīte, kur satiku VĀJPRĀTĪGI SEN nesatikto Dainu, tā bija ballīte, kur šampanieša pudeles kakliņu nslauka ar apakšdelmu pirms dzeršanas, tā bija ballīte, kur es dīvainā kārtā nejutos neiederīga. un tā bija ballīte, kur es kārtējo reizi pieredzēju, ka visi cilvēki taču ir tik forši.
mēs dejojām pie "DAANCING QUEEN", ak, tas bija izcili vienkārši. miedziņš arī atnāca tikai uz īsu brīdi, kad spēlējām kinky spēli.

bet rīts izvērtās vienkārši garšīgs. iznācu no mājas, sabučoju tos, kas nenāca uz manu pusi un kopā ar Voldemāru un Ingu devos mājup, pa ceļam plānojot ieskriet makdonaldā pēc svaiga un nekstremāli neveselīga ābolu pīrāga. man taisni vai sirds notirpa, kad pēc ieilguša klusuma un smiekliņošanās, kad ar kedām kājās gājām pa ledu, kam pa virsu ūdens (nāvējoša kombinācija), izskanēja "ai, kā es mīlu tevi" un pretī "ne mazāk kā es tevi". varbūt tomēr apprecēties ir forši? haha, es sevi nevaru tā iedomāties, bet paskat, kā tiem cilvēkiem tas izdodas.
starp citu, visi ceļi no rīta ved uz maķīti. tiešām, tur sastapu cilvēkus, kurus domāju, ka varētu sastapt, bet nedomāju, ka sastapšu. kind of "I was hoping it would happen but never thought it really did."

man ļoti patīk no rīta ierasties mājās možai, nepiedzērušai un gaiši smaidīgai, un apmierinātai. un vēl man patīk smīnēt par cilvēkiem, kas čīkst un kam nekas uz konkrēto brīdi nav labi. piemēram "manas kājas au, es vispār nekad vairs nevilkšu tik plānu jaku ziemā, es vispār ziemā nekur vairs neiešu, gribas uzpīpēt, bet pārāk auksti, rokas no kabatām ārā nevilkšu, kā nāk miegs, te ir tik silti, es neiešu."
smieklīgi. bet nu ko. lai jau bauda.