pirmdiena, 2009. gada 26. janvāris

es gribu aizbraukt uz Londonu, sasodīts!

burzguļi, šodien esmu (nu labi, vakar jau biju) ieplānojusi iesākt vienu blograkstiņu, un ziniet, vakar pirms yesman'a man uzradās iedvesma pateikt, cik traki mīlu šajā bildītē redzamās meitenes. tas tāds uzmīļošanas brītiņš, protams. bet hej, vai tad nedrīkst?
tas bija burrrrrvīgs vakars. tiešām. brīnišķīgas vasaras burvīgs gandrīz noslēgums, kas ievadīja notikumus vēl fantastiskākai vasaras pēdējai nedēļai.

E."šodien divdesmit trešais decembris. kāds šodien datums?"
G. "cienājies ar končiņām, viņas ir salipušas kopā, tas nav forši."
L. "tās ir KURPES? un tev kājās taču nekā nav."
Ch. "jā, man ir īpašais violetais vecrīgas iedegums."



un jā, man kāds, pēc visa spriežot, īpatnējs un jauks cilvēks ieteica [traki publiski ieteica khmm] nopostot sepiņus faktus par sevi. es nebūšu tik čakla un neizpaudīšos tik sasodīti plaši, kā būtu nepieciešams, bet nu jā.

#1 es sevi neizprotu. pilnīgi un atklāti un publiski to šeit paziņoju. tiešām. es neizprotu, kāpeč man ir tik pretrunīgas izjūtas vienmēr, kāpēc es domāju tā vai šitā, bet beigās izdaru pavisam citādi.

#2 man ātri rodas apsēstības, taču šobrīd neviena apsēstība nav traki aktuāla. visa pasaule ar to tvīlaitu apsēsta, bet es, lai kā man gribētos, neesmu. apsēstības ir foršas, bet ar šo masu opiju man nesanāk. pat Maruta ir kritusi par upuri tam. es ne. streindž.

#3 man kauns.

#4 es nespēju norimties un palikt pie tā, kas ir, man nepārtraukti vajadzēs kaut ko jaunu un vēl nomēģināmu, tas ir baisi, bet jā, ir nepieciešams arvien vairāk, lai mani aptiesi iepriecinātu.

#5 vēl arvien man nav sanācis ieiet tādā Kafejnīcā 9ar lielo birtu), kur radošā atmosfēra mani tā iespaidotu, ka domas raisītos vieglāk nekā parastās kafejnīcās. lai gan varbūt tam ir jābūt brīdim, kad pēc ilgstoša saspringuma esmu palikusi divatā ar sevi, kā tas bija toreiz, kad Alans aizgāja uz operu, un es iegāju kafejnīcā, kur aizsēdējos tik ilgi, ka mani tur ieslēdza.

#6 es baidos.

#7 man trakoti gribas atkal vasaru. jā, dvēselē un prātā vasara ir vislaik, bet ziniet, ir taču sajūta, ka nemaz nevajag. skolā tik nopietni viss un tamlīdzīgi, bet es vasarojos. es vienkārši gribu atkal tādus elpu aizraujošus piedzīvojumus. tikai šoreiz bez smeldzes lūdzu. lai gan smeldze ir ideāls izpaušanās pamats, tomēr labāka ir sajūta bez tās.

6 komentāri:

Anonims teica...

Es šodien jau izlaīju vienas 7 lietas, nu Tavas ir ptras. (:
Un jā, man arī gribas vasaroni.

Marta teica...

man ar kauns!* ;)

charrlotte teica...

nuja, tur jau arī tās lietas atrastas. man patīk šitādas lietiņas.ļoti. haha.

vasara ir mans es nezinu kas. elks. fetišs. fuj.

stikla gunita teica...

kheh. domā par sevi labāk. jo tu esi tā vērta(ta dā un letīcija kasta žilbinoši pasmaida). nu kam ōn. tas varbūt nav diezcik iejūtīgi no manas puses, bet vajag atrakt kaut ko ikdienišķi iepriecējošu. tad būs patīkamāk.

mm. jūs esat tik burvīgas, tas pasākums bija burvīgs. un tu esi burvīga.

ja es atradīšu kādu labu vietiņu, kur mēs neesam bijušas es tev ieteikšu.

kā tev šķiet, tu esi uz kuru laiku tendēta?

charrlotte teica...

ha. uz kuru laiku esmu tendēta? es nezinu. tas ir plūsmveidīgi, nāk un aizplūst projām, šobrīd prātā nak agri astoņdesmitie, mammas veco drēbju un citu lietiņu dēļ.

Tu pati esi burvīga. redzi, man vislaik domas mainās. nāk un aiziet tālumā.

stikla gunita teica...

nu ne jau precīzus gadus biju domājusi, bet nu jā tagad skaidrs. pagātne. tagad papūlēšos atcerēties, ko ar to jautājumu gribēju uzdot.