es nelīstu, es lejos.

I hold an image of the ashtray girl
as the cigarette burns on my chest.

hei, es nespēju iedomāties, cik neiespējami izskatās (un izklausās) tas, ka man ngribas parunāties tik ļoti, ka šo ierakstu rakstīšu vēstules formā. nu saprotiet.
-
zini, es šodien fakin atkal jocīgi jūtos. jā, tas, ka es tik daudz laika pavadu, skatoties SATC, mani ietekmē, un, kā jau Gunita reiz teica, esmu viegli ietekmējama, man ātri kaut kas iepatīkas un tikapt ātri pārstāj patikt. es apsvēru savas visas vecās apsēstības. nekāds dižais saraksts jau nesanāca, tās apsēstības, no kurām man nav kauns, parādījās piecpadsmit gadu vecumā, un vispār, par tās vasaras iekšējām sajūtu vētrām es ar tevi labprātāk nerunātu.
tikai - vai ir iespējams tās visas lietas, kas mani uzrunājušas, uztvert kā kaut ko, kas bijis patīkams, nevis tik nejauki smeldzīgs? piemēram, kā vasaru 2005, kad bija mana pirmā apsēstība, par kuru man nav kauns, Green day vājprāts. hm? tu zini, par ko es runāju, jo tu esi izdomāts tēls un neeksistē, tāpeč esi ideāls un saproti mani pat tad, kad citi ne.
dieva(or whoever) dēļ. es tik ļoti tagad gribētu kaut kur aizbraukt, kur ir Latvijas vasara, kad ir Dziesmu svētki, kad ir prātu atverošas un savirmojošas domas un atziņas, kad ir tāda iedvesma, ka gāžos no kājām? kur tas man palika? es saprotu, ka laika periods ir jau sen prom, bet kamōn, man vislaik likās, ka vasara no manis vienkārši neizžūst. bet rādās, ka izžūst gan. tikai ir smaga nevēlēšanās, lai tā pazūd.
šodien izlasīju horoskopu. Cosmopolitan 2009. gada horoskopu grāmatiņā. bišķīt tā kā kauns, bet nu ko tur, vismaz es uzzināju, ar kādiem aktieriem man ir lielākā saderība seksā un ko gaidīt no vīrieša dvīņa. izrādās, ka vienīgi dvīņi spēj izturēt dvīņus. bet visstulbākais bija tas, ka horoskopā rakstītais atbilst tam, kā ir. un izskatās, ka pareģojums arī atbilst, goddamn. iepriekšējos divus gadus es nopirku janvāra "sugar", jo tur ir vispatiesākie horoskopi, un jā, tie arī man nesa visu to, ko solīja, ka nesīs.

es drausmīgi aizmuldējos. piedod, mans nredzamais un neeksistējošais sarunas biedr. runājot apr apsēstībām - es paņēmu no Līvas krēslu, lai izlasītu. jo man pietrūkst tās dzirksts, kad ir liela apsēstība ar kaut ko vai kādu. tad acis mirdz, mati izskatās izspūruši, rokas trīc un uz klažu maliņām stundu laikā top glīgi nevajadzīgi un muļķīgi tekstiņi. tagad tekstiņi top. tikai tie nav apsēstības ietekmēti. un es girbētu būt apsēsta ar "Krēslu". uz filmīti aizgāju, nepatika. galīgi ne, pat likās tāda smieklīga. un tagad, kad lasu grāmatu, apsēstība nenāk. nu kamōn. vienkārši stulbi patiesībā.

smieklīgi. citi rakstiski izpaužas par kaut kādiem meklējumiem, piemēram, jaunas žaketes vai galifē bikšu, vai virsraksta, vai sirdsmiera, vai šķiltavu vai īpašā cilvēka..
es meklēju apsēstību. tādu baigo.

I found a cure to growing older.