labdien, mirdzuļi.
šodien svētdienas diena, un es pavisam nepieklājīgi boikotēju jau otro LitAkadēmijas mājasdarbu, kas šodien būtu jānosūta, jo man gluži vienkārši hroniski trūkst iedvesmas. nav un viss, nekāda spožuma acīs, tāda kā mazliet pelēcība no manis šodien nāk, ja drīkstu tā izteikties.
nu lūk. piektdienas vakarā viena no retajām gada gaidītākajām ballītēm, Latvijas Mākslas akadēmijas karnevāls, šogad tēma bija "Melnbaltā planēta". jā, ar tēmu arī viss sākās. es gaidīju visu gadu, es spīdēju, ķiķinājos, man bija zosāda un tā. bet, kā diemžēl tas mēdz notikt, es saņēmu pamatīgu vilšanos par to visu.
visupirms, melnbaltais. MELNBALTAIS. tas ir tik vienkārši. uzvelc melnas zeķubikses, svārciņus kaut kādus, baltu blūzi un gatavs. mazliet iedūrās apziņa, ka šogad varēja būt tēlā bez jebkādas domāšanas un pūlēšanās. es biju melnbalta, jā, bet ne tādā ierastajā melnbaltajā tēlā, jo, kā zināt, man bez krāsām dzīvot būtu bezgala grūti.
tālāk. mūzika. vienā vārdā raksturojot - galvenokārt amfetamīniska. jūs zināt. es nemācēšu pareizi nosaukt šī mūzikas virziena vārdu, bet nu saprotiet. elektroniska, tāda, pie kuras kratīties un jā. iedomājieties taču.
vēl kas ļoti būtisks. lai arī mana tā vakara kompānija bija ļoti jauka [paldies, decembri, beib, man prieks, ka atnāci], man pietrūka tā siltuma, kas bija iepriekšējā karnevālā. gan krāsu, gan noskaņas, gan mūzikas dēļ,gan, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, Gunitas, Marutinjas, Mika un pārējo siltuma cilvēku.
vakars noslēdzās depo. pareizāk, tas tur noslēdzās pēc jaukas pastaigas pa skaistāko mūsu pilsētas daļu un pēc visīstākā nūģa piesišanās mums. kas tas ir, es nesaprotu. viņš bija izteikti runīgs, dziedošs, līdzi nākt gribošs un par savu pagātni stāstīt gribošs. nav jau slikti. bet mums viņu pat ne drusciņas nevajadzēja.
prieciņš vismaz, ka satiku silto personību tovakar, patiesībā, kas bija smieklīgākais, ļoti neplānoti, un beigās tas mazlietiņ kompensēja vilšanos karnevāla norisē.
nākamgad iešu tad, ja tēma man patiks līdz elpas aizraušanās stāvoklim.
paldies Ramonai par ielūgumiem, paldies visiem, ko satiku tovakar, paldies jums, ka rīkojat šādu jumta noraušanas pasākumu, paldies.
vakar biju sasodīti pārgurusi un tāpēc neaizbraucu uz kaut kāda skrituļsabiedrības brīnuma atklāšanu, tagad drusku nožēloju, jo tas būtu augstākajā mērā smieklīgi. jo man nekad nav gadījies ieplūst šādā sabiedrībā. un man mazliet pat gribas. jāatgūst zaudētais taču.
kā sajūtas šajā mitrajā pavasarī?
6 komentāri:
negribas mitrumu, kaut uzspīdētu saulīte un visas peļķes izžāvētu :D hehh.
ou.kā jau teicu,vakar veiksmīgi aizgulējos. tad beidzot tiku pie pusdienās,kas,garu sarunu pavadītas,ievilkās gandrīz 5 h garumā.tagad es esmu nogulējusi teju astoņpadsmit stundas,šķiet,esmu biju kkur citā pasaulē ļoti ilgu laiku,jo nespēju iestūrēt atpakaļ ikdienas notikumos.
un man riebjas slapjas kājas.
KRISTĪN, tas jā. bet tas jau nemaina faktu, ka pavasaris ir ļoti mitrs
haifaiv, man arī riebjas.
bet tas nekas, vismaz vakariņš bij okei. galvenais, ka par brīvu sanāca tā. un uzmanies, ka nekrīti, cienītā, hihihi.
tā...
tūlīt es sākšu ;D
Arī biju sarūgtināta par tēmu. Ja godīgi, arī pagājušā gada tēma nebija nekas oriģināls. Arī iedomājos, ka šim pasākumam var saģērbties diezgan ātri un viegli, BET man bija prieka moments, kad ierados un ieraudzīju, ka nav tomēr kaudze manis paredzēto mīmu un cietumnieku priekšā (kuri, protams, tur bija, bet krietni mazāk). Cilvēki bija pacentušies neieslīgt ikdienišķajā un spēja izcelties ar dažnedažādākajām idejām, kas tomēr padarīja telpas radošākas.
Protams, atzīstu, manam vērtējumam ir mīnuss - pirmais vērā ņemamais karnevāls manā mūžā. Varbūt man prieks vien par to, ka varu redzēt radošas dvēseles sev apkārt un uzbūvētu citu, mazāku pasaulīti uz lielās zemeslodes.
Par mūziku: tā bija diezgan daudzveidīga, bet pie ieejas tuvākajās telpās bija kaut kas elektronisks. Tālākās telpās bija alternative, t.s. easy listening music (nezinu, kā citādi definēt) un visādi citādi - nepavisam ne elektroniskā mūzika. Protams, galvenā zāle, kurā bija pārsvarā alternatīvās grupas.
Lūk. (:
nnu, es redzēju dzelzs vilku, man viņi, kā vienmēr, patika, bet tas laikam arī bija pats labākais..
nu un mēs jau ātri aizgājām.
tu līdz rītam paliki?
par tēmu vēl. pagājšgad vienkārīs bija krāsaināk. un tas ir ļoti svarīgi, lai krāsiņas būtu. melnbalti bija kaut kā pārāk vienmuļi. jā.
jā, biju līdz rītam. (:
nu, tur pilnīgi noteikti var piekrist, ka košums ir daudz patīkamāks. skatījos arī pagājušā gada bildes. melnbaltajam tiešām piemīt kaut kas saistīts ar vientuļo, auksto.
Ierakstīt komentāru