uz alberta street, d'accord?

labvakariņ, mīļie.
es laikam no malas izklausos kaut kā pārsaldināti iemīlējusies vai kā. bet patiesībā tā nu gluži vēl nav. pēc šīs trakoti trakās darba dienas, kuras dēļ (JAU ATKAL!) neapmeklēju nevienu lekciju, man laikam, tā loģiski sanāk, būtu jājūtas slikti. bet es nejūtos. jo satiku Zeltmati.
sen nebija viņa tā saukta, sen nebija satikta, un vismaz prieciņš - jau sarunātas divas turpmākās satikšanās, jo bez viņas ir kaut kā dīvaini. taču tik ilgi kopā būts vai katru dienu.

mājupceļā man nebija auksti - tikai pirksti stinga, bet tas nekas, ir jau pierasts, ar visām trakajām naktīm uz Daugavas ledus, ar pastaigām pa parku vasaras apavos, un iziešanas ārā parunāties peldkostīmā. un lūk, es iedomājos, ka kaut kur jānopublicē šī bildīte. kaut vai tāpēc, ka Zeltainā man parādīja vienu no tās pašas dienas, ko viņa nēsā līdzi makā (cik mīļi), un vēl tāpēc, ka tā bija Vasara. mana pirmā mazliet brīvākā vasara, mana sevis izprašanas mēģinājumu vasara, mana Vasara, kad es dabūju balvu par uzstāšanos ar dziesmu, Vasara, kad bija silti ārā, bet mazliet vēsāk ap sirdi. bet nekas. varavīksnes un puķes visapkārt!!
jā. kas vēl tāds?
ak, LitAkadēmija. tas ir ļoti skaisti, ka es beidzot jūtos, it kā kaut ko darītu savas profesionālās (hahahaha) izaugsmes ziņā. es tur apgūstu to, kas man patiešām interesē līdz sirds dziļumiem, un interesē pilnīgi viss tas, ko stāsta Ronalds. viņam ir ļoti skaistas rokas, starp citu, es ievēroju.
bet, pats galvenais - man ir mājasdarbiņš līdz svētdienai. poetizēt bankomātu. kā lai es, pie velna, to izdaru? taču gandrīz neiespējami! nē, un te es sev aizspiežu muti ar plaukstu, neiespējamā nav, vismaz es izvairos no tādas domas.

jums, starp citu, nav kādam mājās Gunara Saliņa "Melna saule"? un Langas "Antenu burtnīca"? man vajadzētu. antenas es varētu kaut kur atrast, bet to sauli.. drīzāk ne.
un novēliet man, lai rīt tieku uz lekciju.

paldies par šokolādes bumbuļiem, mīļā, lieliskā meitene!

jūs esat foršiņi.