acis kā pogas

sveicināti, cienītie.
nu ko. nedēļa garām, nedēļa, kas iesākās varen stresaini, nedēļa, kuras beigās mani spēcīgi satricināja darba lietiņas, bet tas nekas, jo man ir klikšķis, pēc kura es vienkārši nespēju justies slikti. gan būs labi - vienmēr.
nedēļa, kura noslēdzās ar Fizmatu/datoriķu/pedpsihu balli, kas bija nu.. vienkārši bija oho. es gāju ar mērķi redzēt, kā viņiem tur izskatās, es gāju ar mērķi iečekot, vai tiešām visas trīs fakultātes kopā ir tādi jēdzieni, par kādiem visi ntoeikti esam dzirdējuši.
un ziniet - IR.
tajā īsajā mirklī, ko es tur pabiju [lai gan tas nemaz nebija īss, tāds visai normāls brīdis, bet priekš ablles tomēr, nu tomēr pārāk. piedod, mīļā, zeltainā meitene, ka es tā pazudu], pieredzēju visu, ko vēlējos izpētīt un redz;et, vai tā tiešām ir.
*puišu vairākumu, vismaz vienā vietā;
*zvērīgu trakošanu;
*alkohola lietošanu no APAĻĀM PLASTMASAS KĀRBIŅĀM, kas nu noteikti glāzei bija tikai attālas līdzinieces;
*galvas bāšanu sniegā. lai noiet pārliecīgais reibums;
*visādus "ou, tur nāk fizmatu leģenda" teicienus;
*"jums te nav kāda točka?"
un citus jaukumus.
ha, man tagad sanāk atcerēties to, kā jūsmoju par zvirbuļa ventiņu izcelsmi. nu jau tas ir manāmi piemirsies, bet bet bet, sajūtas, kad kaut ko atklāju un nespēju nesajūsmināties, vēl arvien ir aktuālas. un tagad mazliet jāpasmejas.

tad nu lūk tā. pēc neilgā mirklīša es izlēmu aizbēgt.
un aizbēgt pie siltās jo siltās personības īpašnieka, kurš vispār ir tik neizskaidrojami un tajā pašā laikā apbrīnojami labsirdīgs, ka piekrita aizvest uz ielas satiktu puisīti. tur, kur puisītim vajadzēja. šitādus izgājienus es ar savu dziļo maitas būtību nekad nespētu īstenot.
bet jā. vakara turpinājums - lūk šāds te.


nu jā, es zinu, šī bildīte ir apjūsmojama un izlikta apskatei jau oranžajā portālā, bet kas par to, ja tā tik tieši raksturo tās izjūtas, kādas vakar bija. par krāsainām jo krāsainām debesīm. jā, tādas bija. vismaz man.
tikai man ir pāris trūkumiņi, piemēram, nespēja savaldīt savas domas tā, lai varētu no tām iztaisīt jauku, smuku kopsavilkumu un atbildēt uz 'kas tev prātā' un līdzīgiem jautājumiem. bet tas nekas - es mēģināšu laboties.
un tad, kad es būšu labojusies - es varēšu pateikt tādas, lietas, ka galva sagriezīsies.
--
Uz kuru pusi jāgriežas ikreiz ir zemeslodei
No malām vieglāk nokrist nost - bet centrā reibt sāk galva.

nu ko, mirdzuļi. palīdziet man savest sevi kārtībā, nostabilizēt un no virpuļvirpuļiem, kas iekšā, izgatavot vienu normālu šarloti, kam ir kaut kas drusku vairāk skaidrs. ja?

paldies.
ļoti gaidu šovakaru. filmiņas jesjesjēēēs.