sveiciens, mirdzuļi.
tātad, vakar manī iešāvās pavasaris, nu tādā kā bultas veidā pilnīgi. sēdēju angļvalodā un smējos klusiņām par Noru, kad tas notika - paukš, un pavasaris sirdī un prātā. un vispār.
vakar biju uz teātri. "La comedie francaise". j'ai aime le deuxieme spectacle, mais le premiere - aps trop. madame murāne teica, ka tas esot bijis "incoyablement vulgaire". ziniet, tā nudien nav patiesība. ko gan var gribēt no septiņpadsmitā gadsimta izrādes - lai tā būtu nevulgāra??
un šodien - šķiet, es beidzot esmu noformulējusi skaidri to, kas mani piesiasta pretējā dzimumā tā spēcīgi. tā ļoti un vājprātīgi īpaši. tātad, mani atbruņo tas, ja
*viņam ir uzvalks (nu, vismaz žakete un skaists kurpes. ne ikdienā. bet tad, kad ir nepieciešams un piemērots)
*viņš lasa dzeju. kaut sabiedriskajā transportā. SUCH A TURN ON.
*viņš dzied. džīz!
par sīkajām lietiņām nerunāsim. ne par izskatu, ne īpašībām. šie ir tādi īpašie gadījumi, kad man vienkārši prāts uz mirkli apstājas un pēc tam sāk darboties tādā siltā ritmā.
bet es atkal muļķojos, man gribas uzrakstīt dzejoli. jā. es to pavisam noteikti arī ņemšu un izdarīšu.
6 komentāri:
Smukas lietas uzskaitītas par dzimumu pretējo.
Laikam par to neesmu domājusi. Būs iemesls padomāt, kaut gan man vairs tas neko nemaina.
nu vai ne?
tur jau tā lieta, ka neko tas nemaina, vienkārši šorīt sanāca sastapt cilvēku, kursh trolejbusā lasīja dzeju. lasīja! dzeju! no grāmatas. burvīgi.
es zināju! nu... par to smiešanos.
J'aime boire des baguettes avec toi.
bet beibī, ai laik jū, kā gan var nesmieties, hmm?
čč.
ļoti patikās tās 3 lietas, interesanti =)
ō. jauki, ka Tev patīk tas, kādam jābūt cilvēkam, lai viņš man patiktu. hihī
Ierakstīt komentāru