paskat, šodien ir sirsniņdiena. man tagad "gāž ar atmiņu krusu, ka izturēt nevar", un re, ko es atradu. mums tad bija piecpadsmit, un es atdotu bezgala daudz, lai karīnas-ar-mazo-burtu vietā būtu bijusi Gunita.
ak jā - man nav kauns ne par to, ko es daru, jo mest kūleņus zem Eifeļa ir mana tradīcija, ne par to, ka tolaik nevienam nestāstīju, kā tobrīd jutos. un tādas lieliskas izjūtas ir grēks nevienam nepastāstīt.
mm, nu ja. šodien jāsvin. man pretī guļ Jānis Elsbergs, diemžēl ne viņš pats, bet viņa dzejas, un tādas kā bezdelīgas atdzīvojas vēderā. vakar biju uz "Ļauno Garu", Rūdolfa Blaumaņa komēdija divos cēlienos, Nacionālais teātris, režisors, ja nemaldos, Viktors Freibergs. nu skaisti. smieklīgi, protams, un sirdi plosoši iedvesmojoši, jo, ehem, Rūdolfs Blaumanis ir meistars personību attēlošanā, par to es esmu jau runājusi tik daudz, ka man pat aizliedza vēl kaut ko runāt par viņu, haha.
bet atpakaļ pie svinēšanas. sirsniņdiena, protams, skaitās sārtā un sarkanā, un bezgalmīļā diena, bet šovakar es gribētu vienkārši izpriecāties. tā, lai neaizmirstas, jo rītdien atkal pēc vājprātīgi ilgiem laikiem būs Talantu Akadēmija, un tam būtu jābūt kā burvīgam nedēļas nobeigumam.
un nākamnedēļ jāpabeidz ZPD.
bet es jūs mīlu. jūs, kas mani iepriecinat, kas mani sasmīdinat, ar ko kopā es varu pārģērbties, dziedāt, runāt, sapņot, mirdzēt un galu galā mīlēt. bučāss.
-----------
par to, kā es mācos
elpot.
alias mīlēt.
jo tas taču laikam tomēr ir viens un tas pats.
5 komentāri:
ak diez, cik tu piemīlīgi maziņa esi. ar 2 jaukām bizītēm. rrr.
cerams, ka sanāca labi izpriecāties vakar! (:
hahaha, Gunit, tas nemaz nav smieklīgi, turklāt nekādas skaistās man tās bizītes nebija.
un Mētr', (es nesaprotu, kā man Tevi uzrunāt, kā MētrA, kā MētrŪ, kā Mētr[pauze]?), ohjā, sanāca gan. smukas kājsāpītes.
nu bet izskatās.
nemuldi. es tā nestaigāšu. pārāk gari mati, hoho.
Ierakstīt komentāru