bonžūr.
es esmu atkal kaut kādā neaprakstāmno sajūtu virpulī iepinusies. šodiena bija tā diena, kad es IESĒJU sava lšd pēdējo variantu, nu tas ir nodarīts, vēl paliek tikai prezentācija, kas man trakoti ir vienaldzīga.
šodien man bija skraidīšanas diena. vispirms skola. tad, uz avōnu dodoties, man sanāca pavadīt Annu eŠ un Lauru uz trolejbusu, un man viāns patīk. nopietni. ir tik jocīgi, ka ar cilvēku tā pieklājīgi aprunājas tikai tad, kad jau tūlīt beigsies tie trīs gadi, kas pavadāmi vienā klasē. tad uz Marutinjas pieturu, meš devāmie siesiet manu lšd, neaizejot uz zīmēšanu, jo tas vienkārši būtu vājprātīgi nepieklājīgi, jau pirmajā reizē ierasties ar stundas kavēšanos.
un tad es biju alfā pēc kurmīša kostīma, pēc rītdiena spārsteiguma un satikt Noriņu un Zvirbuli. ziniet, viņi ir tādi jaukiņi. un tas nav domāts kā tādā stulbā rozā un ppūkainā nozīmē, bet tādā šarlotīgā. tādā tādā. tādā, kas izraisa prieciņu un vīkenda gaidas, kad varēs izpriecāties, lai arī viņu abu tur vienkārši nebūs. hihi.
bet es esmu vienkaŗši priekā. es esmu viņā ieķērusies un karājos, un netieku lejā. un ta ir BAUDĀMI. var smieties. var priecāties, var skriet, lēkāt un dīdīties, un tirināties, un visādi citādi izrādīt, ka ir labi.
bet tagad man priekšā stāv baiss plāns - sagatavot rītdienai pārsteigumu, sagatavot apģērbu un izlasīt mājas lasīšanu,ar ko es šausmīgi noslinkoju jau trīs vakarus.
-------------------------------------
but when it comes to cockney, you're down on your knees
3 komentāri:
njā. nav diezcik pieklājīgi vispār neatnākt. tas ir pat vairāk.
bet tā vispār nebija tīri mana ideja, bet jā, manuprāt neiaiziet tomēr ir mazliet pieklājģāk nekā neaiziet vispār, jo mēs jau pirmajā reizē iespērāmies tur un iztraucējām nodarbību.
nu es izdomāju ticamu un pamatotu iemeslu.
Ierakstīt komentāru