Sēžu.
Rīga ietinusies tādā kā melleņu un zemeņu cukurvatēs mākoņos, un atspulgi no pār Vanšu tiltu braucošajām mašīnām ir tik skaisti.
Tur pretī kāds cilvēks, uzstutējis statīvu, fotografē, un es ceru, ka es arī būšu ielīdusi kādā kadrā. Liekas, ka Rīga šeit ir beigusies, un pāri tiltam, ko viņa reiz dēvēja par Inženiera Sapni, dodas vilciens.
Tā, tagad man salst, diemžēl tas krauklis, kas tup koka zarā, šo sajūtu neizšķīdina. Nu labi, nav tas krauklis, man vienkārši patiktos tā domāt."
šodien man gribējās braukt uz Vidrižiem, braukt uz kapiem, izstaigāt visus tos divpadsmit dzīvokļus, ko viņa piecu gadu laikā nomainīja, man gribējās atkal tās sajūtas, kādas man bija, kad es stāvēju pretī Valda Grēviņa mājām un prātoju, kā gan izskatījās, kā viņa sieva kārto matus pie loga.
un debesis, pritams, ir brīnišķīgas, šādā dienā būtu nepieklājīgi, ja tās tādas nebūtu. un sēžot Tur, man pienāca klāt cilvēks un sacīja, ka man esot labs enerģētiskais lauks, un ka man noteikti izdosies atrast dvēseles radinieku. ziniet, un tas bija viens no skaistākajiem komplimentiem, ko es jebkad esmu dzirdējusi.
simts.
daudz laimes dzimšanas dienā, mīļā.
9 komentāri:
Dikti jauks apraksts par mellenēm un zemenēm. Dikti jauka iztēle, jā.
Paldies par sajūtiņu.
hihī, nu nav par ko.
tas, kas rakstīts ar izceltajiem burtiņiem, tapa sēžot Tur.
man žēl, ka netiku tur šodien ar tevi.
bet nu nekas. es biju viena, un vienai visas skatāmās lietas, kas apkārt notiek, labāk ķeras klāt. vismaz tādi sīkumi.
bet daudz jau vien ir tas, ka Tu gribēji būt.
jā. skatīties apkārt ir tā lieta, ko gribētu darīt dzīvē.
kur tu rauj tādas bildes ar viņu?
tās, ko vispār no kaut kurienes var izraut, tās arī izrauju. maz jau to ir. un šitā man patīk vislabāk, es gan gribētu arī tās, kur viņa savā istabā, bet tādas nekur nevar atrast, uz muzeju jāiet.
iesim?
aha ierakstīšu tu dū listā.
, kad viņu atradīšu.
ieraksts neapšaubāmi burvīgs un kompliments, kuru Tev sniedza, tāpat. (:
šķiet, esi pavadījusi labi laiku.
Ierakstīt komentāru