ai, kā man pietrūkst Noras, kura MAN NAV ATDEVUSI HARIJU POTERU SEPTĪTO un no kuras es varētu atkal aizņemtiec Ventiņu Ventu uz dzīves plosta. man tā grāmatele atgādina tik ļoti skolu, ka nu taisni šausmas.
vispār, vakar bija prieka sprādziena diena, es pat nezinu, kāpēc, bet vienkārši bija. viss bija rožainās, nē, varavīkšņotās krāsās, visur smiekliņi un tādas lietas. piemēram, vakar dabūju savu pirmo atzīmi, kopš esmu LU, un tā bija 9, par ko es varētu droši papliķēt sev pa plecu, ja man gribētos, bet man negribas, tas no malas izskatās jocīgi un man nepiestāv.
nujā. esmu iekļuvusi kaut kādā maģiskā cilvēku satikšanas virpulī, un nevis vienkārši cilvēku, bet tieši stiprā dzimuma pārstāvju satikšanā. tas ir visnotaļ interesanti, jo man vienmēr patīk kādu satikt. kādu, kas ir daudzmaz pazīstams.
tātad, kādu dienu pie LU VFF satiku Zvirbuli, kas bija pavisam negaidīti, jo nebiju viņu redzējusi veselu mūžu, un man prātā atausa tas šausmīgais šampanieša gājiens pēc skolas balles kopā ar viņu uz trolejbusu, kad noriņa bija aizrāpojusi uz savu pusi.
aizvakar, kad bija ļoti auksti (kur palikusi vasara, nolādēts???) un bija visskaistākais lietus, ko pēdējā laikā esmu redzējusi, iekāpu peļķe ar īsajiem zābakiem. no peļķes izkāpu, lai ieraudzītu savā priekšā stāvam Lauri. arī pārsteidzoši, jo viņš vienkārši izauga no zemes, pirms tam viņa uz tās ielas nebija.
tajā pašā dienā satiku Jāni Zariņu, kurš ir kaut kā pamanījies sapīt latviešu un angļu valodu, un tagad runā kaut kādā mistiskā valodu sakausējumā.
vakar, piemēram, satiku Klāvu, es nesaprotu, tas ir kaut kāds satikšanās tilts, jo tur ir notikušas TIK daudz nejaušas satikšanās ar sen neredzētiem cilvēkiem, ka vājprāts.
vakar satiku arī Andri no žaketēm. (jauks nosaukums viņeim, starp citu) viņš gan ir no manu vāji pazīstamo cilvēku gala, bet tomēr, uz viņu der pacelt acis un apsveicināt. lūk tā.
šodien no darba uz LU JūFak gāju kopā ar kolēģi, Jāni, kurš ir pabeidzis liceju senāk. varat iedomāties, cik pasaule ir sasodīti maziņa?
jā, un esmu ļoti priecīga par tādu izgudrojumu kā skaips un mikrofons, jo tad vismaz es katru dienu varu sazvanīties ar marutinju, kā es to darīju vēl tad, kad viņa bija šeit.
un te, lūk - tas, ko mēs visi gaidām. skaistā rudens skaistais skaistais skaistais noslēgums
Beibes mīļās - Līva un Elīna, un Nora, un Marutinj - esiet jaukas un atsūtiet man adreses savas. es gribu ļoti.
2 komentāri:
bļeģnahujpizgetsbļeģnahujdirst. Es gallīgi aizmirsu par to poteru. Piedod, tu zini, ka vasaras nogale man bija diezgan traks laiciņš. uuij. Tev diemžēl būs mazliet jāpaciešas - būšu Rīgā ziemiņā.
nu nekas, nekas, es tikai pati nesen atcerējos. Tu taču neesi paņēmusi līdzi viņu, ko?
jesjesjes, cienītā, mēs atkal iesim spļaut upē, kuru mēs neredzam.
I could pee from one country to another.
Ierakstīt komentāru