nu, es visu laiku mēģinu saņemties, lai uzrakstītu kaut ko šeit, bet man parasti sanāk to apdomāt, kad esmu darbā, un tur es nekādi nevaru mierīgi sēdēt un blogot. tāpēc tagad visas pavisam foršās domas ir pazudušas. bet tas nekas. gan jau būs pavisam forši tik un tā.
pēdējā laikā esmu galīgi aizņemta. skola, darbs, "rītausma", teātris un vēl visādas citas lietiņas, kas pēkšņi šur vai tur pagadās. bet visā visumā esmu pārliecinājusies par to, ka aizņemtai būt ir gaužām lieliski.
piemēram, pagājšpiektdien nodevu Laumai dāvaniņu, kas bija paredzēta Līvai un Elīnai, kuras man nežēlīgi pietrūkst, jo dzīvojas pa Strasbūru. bet tomēr, es ar viņām jūtu kaut kādu konekšonu interneta dēļ (haha, patiešām prieks par tādu izgudrojumu), pat lielāku nekā tad, kad mēs visi vēl dzīvojām šeit pat.
man ļoti patīk Rīga. patīk tik ļoti, ka es nemaz neapsvēru domu par došanos mācīties citur, bet tas jau sen visiem ir zināms. right? un Rīgā vienmēr ir sajūta, ka tā ir ĪSTĀ pilsēta, tā vieta, kur ir izjūtas no visām citām pasaules pilsētām (nu, varbūt no kaut kādām tālo austrumu ne - šeit tik traki nesmird). piemēram, šodien, staigājot garām Oskara Kalpaka piemineklim, sajutos kā Londonā. un atcerējos savu pirmo ceļojumu uz turieni - tur lija, bija vēss, bet man tik un tā patika.
jā. šovakar esmu mājās, lai gan bija stipra doma iet uz Speisdogu, tur ir improteātra vakars. bet es jautāju sešiem cilvēkiem. pieci mani gluži vienkārši atšuva tādu iemeslu kā "man ir joga", "es esmu slima", "man ir dejošana", "man skolā ir debates' dēļ. bet visforšākais, protams bija 'personisku iemeslu dēļ netieku' attaisnojums, kas man lika sasmaidīties. jums ne? taču arī.
tātad, sapratu, ka nav lemts, un te nu es esmu. vismaz ir silti. jā, ir tik silts rudens kā nekad, kas atkal apstiprina manu nepārspējamo pieņēmumu, ka lieliskie gadalaiki ar katru gadu iet uz priekšu - 2007. gada pavasaris bija visskaistākais, 2008. gada vasara bija visneaizmirstamākā, tātad ir pienācis vissiltākais 2009. gada rudens. par spīti tam, ka ārā ir auksti un šorīt bija sniegs.
priekā, ļaudis. lai dzīve kā brīnumsvecīte. trešdien es iešu piknikā, pēc mēneša es dodos uz TURIENI, un mazliet vairāk kā pēc mēneša ir tas, ko mēs visi ar nepacietību un ilgām gaidām.
ā. mani pārsteidz mūžīgie krēslas fani un apjūsmotāji. ņūmūns sākas novembra beigās, bet šarlote (ne es, diespasarg! kursabiedrene mana) JAU ir nopirkusi biļetes. traki, ko?
9 komentāri:
trešā grāmata man likās tik briesmīgi šausmīga sižeta ziņā,ka ceturtajai man šobrīd negribas ķerties klāt,lai gan tā ir jebkura mirklī sasniedzama. uz beigām salkanums,frāžu atkārtošanās un paredzamība nomāc.
es negribēju sabojāt prieciņu.
nu bet bet Jūlij, kā tad nu šitā. es esmu lasījusi tikai pirmās divas, un arī tikai tāpēc, ka man riebjas cilvēki, kas kritizē to, ko viņi nav lasījuši. man ir vesels viedoklis izveidojies par to grāmatu. taisni smieklīgi, ka par to ir jārunā.
kušš. es dedikeitojos. :) nešaubos, ka tu iegādātos placebo biļetes gadu iepriekš, ja būtu šāda iepriekšpārdošana.
un, man nepatīk tas par to atšūšanu - manā prātā atšūšana ir tad, kad negribi kaut ko darīt; un tad, ja esi ļoti tiešs vnk tā pasaki, ja ne, tad izdomā kaut ko nekonkrētu, kas būtu jādara tā laikā.
tapēc manuprāt man ir joga, esmu slima, man ir dejošana, man skolā ir debates pie atšušanas nepiederas.
personisku iemeslu dēļ netieku gan ir īsta atšūšana.
Ai, Šarlot, Šarlot.. ir tā, ka es to vārdu izmantoju vienkārši lai pateiktu, ka viņiem tas vai tas, un, tā kā Tu esi viņu skaitā, tad es tagad deklarēju, ka es nedusmojos ne par vienu no tiem atšuvēju iemesliem. viss okei. vakars tā vai tā bija jauks.
es Tevi saprotu. no vienas puses. no otras - kā var tik ļoti patikt tas viss, to gan es nesapratīšu. (un uz cebo biļetes man bija 3 mēnešus iepriekš, ja jau mēs par to runājam. :D )
nu bet tas jau normāli, es akal nesaprotu citus cilvēkus kuriem patīk ādas zābaki līdz ceļiem, melni ādas mēteļi, rakūna acis un sātans. :)
katram jau savs, tā teikt.
tikko izlasīju tādus kā atstāstu no tām grāmatā. džīz. izklausās pēc lielāka murga kā HP un sociālais reālisms.
HP bij foršs. Tev tak ar patika, ne, jeb es jaucu kaut ko?
Ai, nu vispār, manus grēkus man piedod, jo man patīk ziātniskā fantastika jau no dziļas bērnības. Man vienkārši nav citu variantu dzīvē. :)
HP bija (un IR) fantastisks, tā ka par to nav nekādu šaubu.
un krēsla jau nu gan nav zinātniskā fantastika. hihī
es labi saprotu, kāpēc ilvēkiem tas patīk, bet mani pārsteidz, ka visa pasaule uzskata to par vērtīgu literatūru, taisni smiekli.
socreālisms, Gunit, bija vajadzīgs tautai, lai viņiem būtu doma, cik labi tomēr ir Savienībā dzīvot. cik jauki, ka nav tāda žanra kā EiropSavienistiskais reālisms.
Nu vnk fantastika, tā pati šnite jau ir.
Ierakstīt komentāru