this is a james bond. song.

sveikiņi. man šodien galīgi nesanāk pievienot bildīti, nezinu, kur ir problēma. tāpēc laikam nepievienošu.
ziniet, kaut kāda jocīga diena atkal šodien. vakar bija TA sanācieniņš, jauki, šodien viss cauri, rīt uz darbu jāiet, un man sasodīti negribas. ne jau tāpēc, ka man tur nepatiktu, nē, man ļoti patīk, kolektīvs fantastisks, vieta birojam apburoša un viss paŗējais, bet es galīgi neesmu pieradusi mācīties un paralēli strādāt. nu nekas. viss nāk ar pirmo reizi.

man pazuda doma, ko šiten gribēju ieaust.

lūk tā, cienītie. man pietrūkst šampanieša uz ielām kopā ar noru un skaļas dziedāšanas, kas izriet no šampanieša uz ielas kopā ae noru. man gribas atkal miglu, aukstu laiku, kaut kādu sīku problēmiņu, par ko ilgi ilgi runāt, kājojot no spices uz a-salu, tad pateikt "piedrāzt!", slāt tālāk, priecāties par leduspuķēm un tā.

ak, un ceturtdien vai trešdien gadījās viens no stulbākajiem gadījumiem pēdējā laikā. es uz ielas kādu ieraudzīju, aizskatījos, apstājos, un apstājos pavisam nepiemērotā vietā, proti, uz ielas braucamās dļas, kur es uz šo kādu turpināju skatīties, kamēr man virsū sāka braukt mašīnas.

jā, pēc pārtijiem vienmēr ir tādas dziļdomīgās dienas, es spriežu. nu, bet es noskatījos beidzot the boat that rocked, vēl un vēlreiz secināju, ka briti ir fantastiski, un vēl smaidīju un priecājos līdzi filmas varoņiem. cik forši, vai ne?

ak, bet man līdz trešdienai jābūt gatavai runāt un juridiski izteikties par kādu juridiskas izcelsmes tekstu, kurš man vēl jāatrod. mani tas pārsteidzošā kārtā neuztrauc, gan izdarīšu, gan viss būs forši.

kārtējais tukšais ieraksts, mīļotie. nu ko lai dara. man iedvesmas vietā ir caurums, jau kādu laiciņu, tas nepavisam nav patīkami, bet nu jāgaida, kad tas aizlāpīsies. un būs jesjes beigās.