man ir tik daudz ko sacīt, bet es labāk paturēšu pie sevis. (ieraksti, kas iesākas šādi, vienmēr beidzas kā gari un citiem garlaicīgi, bet nu labi)
tātad, šodien rītausmiešu fotosesija, man patika, viņi visi ir tāāds materiāls bildēm, es labrāt bildētu un bildētu līdz asarām, vienīgā bēda, ka laikam bildes oficiāli/publiskojamais mērķis viņiem neļāva būt tik elastīgiem, kustīgiem un atvērtiem, kā man būtu gribējies. ne jau nu viņi bija neatvērti.. nē, es vienkārši nemāku izteikties. kaut kas viņus atturēja no stulbībiņām, kādas es labprātāk redzētu individuālajās bildītēs. bet tas lai paliek vēlākam, svarīgākais jau ir dzeltenās partijas mērķu piepildījums.
bet, staigājot starp darbiņu un lekcijām, kad tik ļoti nāk smiekliņi un kad ir bišķis laika pārdomām, ienāk prātā tādas lietas, kas ir jāpublicē, lai cilvēki zina, kādu sevi es labprāt iztēlotos ne tik tālā nākotnē.
tātad, man (un jums visiem arī. patiešām.) jāiemācās un jāpalīdz iemācīties
#1 būt atvērtākiem. tā, lai cilvēki uzsmaida, kad jūs ierauga. tā, lai citiem, kad šie citi jūs uzlūko, sejā redzams mazliet vairāk prieka.
#2 neskumt, neatcerēties visādus šitus, kas bijuši/izbijuši/traucējuši/dedzinājuši, klausoties un redzot šo te. (tas arī kārtējais cebo ierakstiņš. līdz TAI dienai nemaz tik daudz laika nav)
#3 savaldīt iedvesmu. lai nāk ārā tad, kad ir vieta, kur tam pierakstīties, nevis kaut kā šā tā ar tintes pildspalvu uz tās burvīgi pulsējošās vietas mazliet virs plaukstas. nevar taču pēc tam nomazgāt!
#4 būt piegušai un nerakstīt civillikumā uz maliņām kaut ko par mūžīgiem zemeņu laukiem. (skolā klažu maliņas mūždien apķēpātas ar visādu drazu. tagad civillikums. kas sekos tālāk, pases?)
#5 rakstīt vēstules. ar pildspalvu uz papīra, nevis apsveikuma kartītēm, ielikt aploksnē, nevis nospiest "sūtīt". sabučot aploksni, lai viņai tālajā ceļā uz Franciju vai Skotiju nesalst.
#6 dejot. dejot tā, ka putekļi no grīdas ceļas. un es domāju dejot, nevis gorīties vai kratīties, vai mētāties. (hail hail rock'n'roll)
#7 beidzot nospēlēt to sasodīto dziesmu. bez muļķigiem strinkšķiem, kas rodas, kad pārlieku pirkstus. kauns taisni, ka uz virpināšanu tik naskie pirksti tik slinki uz stīgu mīļošanu.
#8 mazliet apdomāt, pirms bāzt kāju peļķē, kas apvilkusies ar pirmo ledu. jo pirmais ledus nav tas stiprākais, un sanāk iešļakstināties ūdenī līdz potītēm
#9 runāt!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
#10 mācīties. tā, lai tiešām arī kaut kas sanāk, nevis tāda tīra pļekāšanās pa mācību materiāliem. un tik un tā peč tam viss aizmirstas.
kāda jums bija diena? starp citu, "daile" pie etiķetēm pielikta tāpēc, ka atgriežas pagājusī ziema ar "varbūt šovakar uz teātri, negribi?"
2 komentāri:
zem 1.,6.,9.un 10. parakstos ar desmit izsaukuma zīmem galā.
cilvēkiem pietrūkst smieklu un smadzeņu.
es laikam esmu pārāk kategoriska.
neesi. es arī pret sevi tāda pati esmu, un gribu iemācīties visu, kas tur norādīts
Ierakstīt komentāru