šodien man noskaņojums ir sasniedzis sapņainības augstāko pakāpi. vakar beidzās aprīlis, un pagaidām tas ir bijis visfantastiskākais aprīlis, kāds bijis, kopš sevi atceros. visai spēcīgu kandidatūru vislabākajam aprīlim pieteica arī aprīlis 2008, bet nu šis pārspēj visu.
jo aprīlī bijis daudz siltuma. bijusi Londona, bijis teātrfests, bijis LŠD second edition (kursa darbs, nesadomājieties te sazin ko, hihihi), bija (un ir) Marutinja, galīgi prieciņi. vēl bijušas visādas dzimšansdienas, bijuši smiekliņi par hipsteriem, īsziņa no Noras - un jā, tas ir tik vērā ņemami rets notikums, ka es to pieminu kā vienu no šī gada aprīļa lieliskuma pastiprinošajiem faktoriem -, un vēl un vēl daudz vairāk siltuma.
vakar bija silti. gan ārā, gan iekšā, visādi. un lija arī lietus, kas vispār bija vienkārši vasaras vidus sajūta. mazliet noskaņojumu izbojāja galvassāpes, kas mani vakarā sagrāba, bet nu mēs visi zinām lielisku veidu, kā no tām tikt vaļā, smiekliņi smiekliņi.
bet ziniet, ko es vakar iedomājos?
ar mani pēdējā laikā notiek tādas lietas, par ko es lielu daļu sava apzinīgā vecuma esmu sapņojusi, ka tā reiz būs, un es būšu par to laimīga. bet tagad, kad tās mani piemeklē krusai līdzīgi, tad es pasmaidu, manī iekšā mazliet siltums vairāk ieplūst, bet tas nav tik ļoti elpu aizraujoši kā es kādreiz domāju, ka būs.
par šo jau ir runāts, es ļoti labi zinu, bet reizēm iesmeldzas iekšā, kāpēc, kāpēc gan tā ir jābūt. jums ne? un vienīgais veids, lai šo nejauko dūrienu padarītu mazāk jūtamu, ir sevis lamāšana. es to daru ar zīmuli uz papīra, tā ir tāda rakstiskā kliegšana uz sevi, un tas patiešām visu liek uzlūkot mazdrusciņ gaišākās krāsās.
nu jā. kuš. jānomierinās. nekas jau ļoti slikts nav noticis, vienīgi domas griežas uz nepareizo pusi reizēm, bet kuram gan tā negadās??
iedvesma, mīļā, kur gan tu esi palikusi?
2 komentāri:
Nokaunināji.
Centīšos biežāk. kiskis. :>
nebija tā domāts, smukā, vienkārši liels prieciņš, ka tāda pienāk.
kissykissybabe.
Ierakstīt komentāru