šodien [un vakar arī, un aizvakar] es prātoju un nebeidzu prātot par sevi un to, kāpēc es uztveru pasauli tieši tā. nu lūk, un es nonācu pie kaut kādā pavisam muļķīgā portālā pavisam muļķīgā veidā atrastas pavisam muļķīgas meitenes pavisam muļķīgajā darbā atrastas atziņas - esmu laimīga tikai tad, kad līst.
ne jau nu tā, ka tad, kad no gaisa krīt slapjums, bet nu tā, kad es esmu apmierināta līdz galam tikai tad, kad kaut kas nav labi un ir kaut kas, par ko pačīkstēt. muļķīgi, vai ne?
bet ko es varu darīt. vienmēr tas tā ir noticis, vienmēr, kad man ir priecīgie periodi, cilvēki [paldies viņiem] apjautājas, kā man klājas, un es atbildu 'zini, ir labi, bet..'.
mēs nonākam pie mūžīgā 'bet', kas kādudien mani totāli nokaitinās, jo es mēģinu viņu izdzēst no savas pasaules, bet man kaut kā nesanāk. jo vienmēr, kad liekas, ka ir pavisam labi, lieliski, pārāk lieliski, var sanākt nopūsties un kaut ko sliktu iedomāties.
pie velna šito visu, vai ziniet??
es gribēju krietni vairāk par to runāties, bet nu man palika tā kā kauns, tā kā nezinkas, nu saprotiet.
un Šarlote man pareizi sacīja : "KO TU ŅEMIES???"
tiešām, viņai taisnība. ko es ņemos. labāk baudīt, citādi atkal sanāks tā, ka tiešām līs.
un te mazdrusciņ skaistuma, kas apdveš manu prātu pēdējās dienās
lūk, jā. bet par lielisko vīkendu. patiesībā, tas nemaz nebija nekādu dižu piedzīvojumu pārpildīts, vienkārši bija ļoti jauki. piektdien vakarā bija hokejs, ko es ar prieciņu noskatījos. jā, man patīk tādas lietas. visai stipri. [šogad gan nav nekāds džast masaļskis it, žēl]
un sestidne bija muzeju nakts. vai ziniet ko? ir tā, ka es laikam pārāk daudz no tā visa sagaidu, jo šis ir jau otrais pasākums, kas nākamajos gados sāk sagādāt baisi mazāk prieka nekā pirmajā pieredzē. saprotiet?
šogad nebija tās visas burvīgās kompānijas, kas bija pagājšgad, jo, ōu, lielākā daļa vienkārši ir kaut kur aizbraukusi, faking distance.
nu neko. kuš. nečīkstēsim. ceriņi taču tūlīt plauks!!
5 komentāri:
jā, jā! man viss dārzs smaržo.
doma par tiem mūžīgajiem "bet" ir diezgan trāpīga. vajadzētu tiešām baudīt to, kas ir, nevis meklēt iemeslus skumt par to, kā nav.
BET
es nekad neesmu ievērojusi, ka tev būtu "bet" apstāklis, nu nekad nekad. vai nu tu esi laba aktrise, vai arī es lidinos citās pasaulēs parasti un neko citu neievēroju.
un nevajag domāt, vispār vajag dzīvot kā kaķiem (un mēs esam tiešām kaķi)
un kāpēc sarežģīt? iedomājies cik viegli būtu, ja kāds gudrinieks nebūtu izdomājis trigonometriju, vesels gads no skolas nost
lūk, nav nekādu BET, tas viss tikai galvā dzīvo
un viss, kas galvā dzīvo nav īsts
ou ou ou....es jūtu, ka man jāmaina faks un jāpievēršas filozofijai
trop la classe!!!!
ceriņi noziedēja, rīt eju pie kaimiņiem zagt jasmīnus
Mētra - jā. un vairs komentāru nav. jā un cauri, un es tev piekrītu.
marutinj.. tie mani "bet" ir totāli vienmēr, un es visu mūžu esmu pavadījusi, meklējot viņiem cēloni, bet nu, bet nu, kā sanāk, tā sanāk. es viņus nevienam nestāstu. jo man ir kauns.
bet dzīvosim gan kā kaķi.
un les lilacs vienkārši liek acīm aizvērties un sasmaidīties, es atceros pēdējo zvanu.
čmok.
tieši tā, dzīvo un baudi, kamēr vari :) jātver viss prieks, ko vien var notvert.
es gan atzīšos, ka to, protams, ir vieglāk teikt, nekā izdarīt, TAČU, ja tas netikts izteikts skaļi, vai tas maz kādreiz tā paīstam var sasniegt praksē? vot. visumam ir jāsadzird.
Ierakstīt komentāru