prātu saplosa -- kā auka, lai! - nekad jau nav bijis tā daudz

tagad ir nakts.

es vispār necik daudz nevaru pateikt.

vien to, ka vienā ziņā ir atpakaļ pavasaris '08, otrā ziņā - pavasaris '09, un trešajā ziņā - tik ļoti pavasaris'10 kā nekad.

viss liekas no vienas puses tik koši un silti, iedvesmojoši un ceriņoti (kur ir ceriņi, starp citu?????), bet no otras ir tā, ka es sevi pamatīgi kaut kādā mērā apvaldu.

bet tas viss tiek darīts profilakses nolūkos, lai pēc tam nesasistos. un kuram gan patīk sasisties, ko?

atgriežamies pie "es gribu" ieraksta formas. tās vislabāk raksturo to, kā ir.

*gribu ar Noru aizšaut uz jūru un kārtīgi izhitleroties.

*ar marutinju pasēdēt kādā kafejnīcā un izsmieties. liekas, ka viņa nav aizbraukusi projām, velns.

*spēt pretoties sātaniem

*satikt Zeltmati. vājprāts. ir grēcīgi tik ilgi nesatikt lieliskos.

*izballēties. tā, ka nekādu konsekvenču pēc tam nav.

*ienirt sasmaidinošā noskaņojumā

*klausīties un klausīties tikai to, kas man liek nolaist skropstas un ķiķināt bezgalīgi.

*ķiķināt bezgalīgi

*tādu brīdi, kad var ievilkt elpu un mēģināt atvairīt sajūtiņu, ka ir tik labi, ka kļūst bail, jo liekas - kaut kam jānotiek, tik labi nevar

*astoņpadsmit gadu sajūtas

*lai sesija cauri

*sajust.

*vīlandes iela vienpadsmit. mūžīgi

*strasbūru. skaistus zobus un mīļus smieklus. un to visu kopā.

un tagad man acis sāk sūrstēt. es laikam iešu gultiņā. ir ļoti gaiši iekšā. un vairs nesalst. kā man gribas iekrist debesīs tagad, pat nevarat iedomāties!