wait who deflated my dog

labvakar, dārgumiņi.

šodien un vakardien, un arī aizvakar es esmu un biju iegājusi tādā totālā hipsteru garastāvoklī.

piektdienas vakarā Šarlotei bija dzimšanas dienas atzīmēšana (bučas, smukā, tu man patīc vienkārši nenormāli), kuras laikā mēs smējāmies līdz asarām, mēs priecājāmies, spēlējām aliasu, un vakara hits bija zelta krāsiņa un HIPSTERI. nē, tiešām, tā ir tāda sociālā grupa, par kuru var smieties līdz nemaņai un vēl tālāk.

lūk, tātad visu nakti par to nosmējušās, mazu laiciņu pasnaudušas, mēs pamodāmies, iekodām drusciņu tortes, un es biju rīva, lai dotos brokastīs ar r., kas solījās būt visai jauciņas tādas. nu lūk, pie rimčika mēs satikām - ko?

divus HIPSTERUS [tievs puisītis, degunā riņķītis, tumši mati, ritenis, un tieva meitene, degunā nav riņķīša, tumši mati, ritenis] , saruna apmēram šāda

hipsters. palīdzēsiet mums pieslēgt riteņus?

mēs. jūs nevarat?

hipsters. bet te nesanāk.

mēs. varbūt tur tālāk var?

hipsters. no kurienes jūs nākat?

mēs. no mašīnas.

hipsters. labrīt!

[viņš runāja tādā mīlīgā balsī, ka man pilnīgi sirds aptecējās]

lūk, pēc rimčika apmeklējuma mēs devāmies uz andrejsalu, pa ceļam nobēdājoties, ka pazaudējām hipsterus, un tad es izteicu domu, ka varbūt viņi taču dodas uz to pašu vietu, kur mēs.

ienākot andrejsalā, mēs satikām - ko? tos pašus divus hipsterus, kas mūs uzaicināja uz hipsteru ballīti, kas tajos vienpadsmitos vēl nebija beigusies un ritēja pilnā sparā kopš iepriekšējā vakara.

tādu hipsteru blīvumu es nekad nebiju pieredzējusi, man mirdzēja acis, un man viņi visi ļoti patika, jo es viņus mīlu. saprotiet taču, ko?

un tad vēl laimas ballīte.

ou. paldies, marutinj, ka es nebiju vienīgā idiote tur.

pēc tam es gulēju. šššššš.

kāds ir jūsu negulēšanas rekords?