nu jau ir diena, bet tik un tā labrītiņ.
esmu šausmīgā sajūsmā. viss tik lieliski notiek pēdējā laikā.
turklāt šodien es dodos uz YOU KNOW WHERE.
my truefuckinglove.
kā es priecāšos, es nespēju sagaidīt, turklāt tās trīs stundas lidmašīnā būs pavisam galīgi nepārciešamas.
un mēs taču tur būsim tik ilgi. ilgāk nekā parastais īsā prieciņa ceļojums. hm.
man tik sasodīti daudz gribas pastāstīt, un pastāstīt tā, lai visa pasaule redz.
bet es nestāstīšu.
vienīgi to, ka es mirstu un ģībstu (nē, vispirms laikam tomēr ģībstu) no spontanitātes.
man patīk piezvanīt kādam, vienalga kam, tiešām, jebkam, un uzjautāt "čau, negribi padarīt lietas?"
un vēl man patīk neko nedarīt.
esmu tik haotiska šodien, cilvēkiem jau sen esmu noriebusies ar šo te.
bet man vēl tik daudz jāsadara, ka ārprāts.
nekas, es nesūdzos. jo čīkstēšana nekad nav nākusi nevienam par labu, turklāt tā ir smieklīga un nevienam nevajadzīga.
liekas, ka zeme kratās.
jo šis vīkends būs graujošs, pavisam. un tad vēl graujoša būs arī nākamā nedēļas nogale. teātrfests, loves!!
liekas, ka neko sakarīgu arī nepateikšu. bet šoreiz bildīte gan būs. endžoi. mans lielais, mīļais, sajūsminošais draugs. es varētu pat ar viņu apprecēties, ja vajadzētu. jā.
truefuckinglove, sweeties.
nespēju sagaidīt.
un es gribētu jūs visus līdzi uz turieni.
P.S. virsrakstiņš tāds, jo vakar redzēju krokusu. pavasaris ir pilnasinīgi klāt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru