I'll safety pin his clothes all cool and you'll graffiti up his toys

tā, es jūtu, ka esmu sākusi kļūt ekstremāli nepopulāra pēdējās dienās.
bet tas ir pilnīgi vienaldzīgi, jo es turpināšu pierakstīt to, cik lieliski viss ir.

vakar pa dienu biju uz jogu, un GANDRĪZ NOSTĀJOS UZ GALVAS, varat iedomāties?? tas bija tā ļoti uzmundrinoši un skaisti, jo es jogā vispār neko nevaru izdarīt, esmu stīva kā dimants, hihi, kurš gan salīdzina cilvēka lokanību vai anti-lokanību ar dimantu? nu bet jā, lūk, tātad, es neko tur nevaru izdarīt, bet anna ir lieliska, līdz ar to es viņas vadītajās nodarbībās jūtos ļoti labi un nemaz ne tik tizla kāda patiesībā esmu.

un jā, es nostājos. ne gluži līdz galam, bet gandrīz. ar pēdiņām, kas bija atrāvušās no zemes, es nebiju iztaisnojusies, bet es stāvēju uz galvas. vai nav šausmīgi lieliski? ir taču, piekritīsiet.

pēc jogas es izgāju pastaigā. bija nežēlīgi skaists vakars, tā skaudri skaists, un es pastaigājos, tad apsēdos rātslaukumā uz soliņa un veselu stundu nosēdēju tur. es vispirms izlikos, ka ar mani kopā ir kāds no lieliskajiem cilvēkiem, kas nevar ar mani būt kopā distances dēļ, pēc tam es izvilku klāva izlasi un sāku lēnām pārlapot.

LitAkadēmijā man vislaik atkārto, ka ir jālasa un vēlreiz jālasa, lai no visa izlasītā paņemto iespaidu dēļ pašam sāktu rasties košāki un variācijām bagātāki darbi, lai neieciklētos uz kaut kādiem pierastajiem tēliem un tā. nu saprotiet, taču.

pēc tam satiku Artu. mēs parunājāmies tā ļoti dzīvi un koši, un nekad man nebija bijusi tāda sajūsma kopā ar kādu cilvēku par citiem cilvēkiem. mēs runājām par to, kas darīts, kur būts un kas satikts, un nonācām pie secinājuma, ka abas esam iemīlējušās vienā tēlā, kas sastāv no diviem nešķiramiem cilvēkiem - Laura un Aldonas. mēs viņus mīlam. abi viņi ir ļoti skaisti, krāsaini, nepieklājīgi gudri, neprātā fantastiski un tā tālāk, un par viņiem jūsmot nevarētu beigt.

ir tik skaisti, ka var sajusties kā vasarā no tādām sarunām.

pēc tam vakarā bija nedaudz prieciņa, tāda, kas uzrauj debesīs, bet to jūs droši vien visi saprotat. un man gadās regulāri šim prieciņam pateikt kādas ne manis radītas rindas, jo tās tik skaisti iet kopā ar situāciju. vai nav lieliski? ir. [es laikam pārāk daudz lietoju šo vārdu]

bet tas nekas. jūsmošana nekad nav nākusi nevienam par ļaunu, ja nu vienīgi apkārtējos novedusi kaut kādā aizkaitinājuma pakāpē, bet tie ir citi, un jūs paši jūtat vislabāk to, kas norisinās jūsu iekšējā pasaulē, vai ne?

puķītes, mīļie.

man tik daudz gribas paveikt. un es arī paveikšu. un neklausīšos tajos, kas man netic.