labdien, cienījamie.
sen sen nav nekas rakstīts, ko? nu, man nav ne jausmas, vai jums pietrūkst manu smieklīgo ierakstu, bet nu es tik un tā rakstīšu. jo neblogot būtu jocīgi, es pārāk esmu pieradusi pie tā.
turklāt man patīk, ja vismaz kaut kur saglabājas tas, kā es jūtos kaut kādā brīdī, kad sadomāju iemest kaut ko šeit.
pēdējais aktuālais notikums - Sukrim, atvainojiet, Zanei, palika 18. viņai iestājās pilna rīcībspēja un visas foršās ar pilngadību saistītās lietiņas, cik šausmīgi jauki, vai ne? nu lūk, un bija ballīte. te viens kadrs no tās, man patika, es sen atpakaļ nebiju bijusi tādā pasākumā. smieklīgi.
un vēl kāds atklājums, kas nemaz nebija tik mežonīgi pārsteidzošs. man trakoti patīk slinkot. darīt neko. laiskoties. OU! tik trakoti kā neko citu, tiešām, jā.
vakar bija ļoti skaista, diena, nekas netika izdarīts, bet tik labas sajūtas kā reti kad. visu dienu gulšņāšana, sasmiešanās un prieciņi. man patika, totāli.
bet šī diena solās būt tāda mazliet vļek, bet ko nu tur. ne pirmā, ne pēdējā tāda.
man tikai gribētos, lai man elpa aizraujas biežāk. nu saprotiet. tā, lai acis iemirdzas, elpas nav un krūtīs tāds siltums kā reti kad.
man pietrūkst tās sajūtas, un vēl es esmu mazliet sadusmojusies par pāris lietiņām, bet tas nekas, jo tā visa labā tiek darītas atkal citas lietiņas.
un jā. te nu mēs esam, atkal kārtējais nejēdzīgais un bezsaturiskais ieraksts.
ko jūs darāt, lai dzīve būtu mazdrusciņ krāsaināka?
2 komentāri:
es skatījos viņas jubilejas ballītes bildes un sāku nožēlot, ka nenosvinēju savus. tas tomēr ir notikums.
es savējos gan svinēju. tā klusi un jauki, bet vismaz ar jums. un man sasodīti patika.
bet šogad gan laikam nekā nebūs. nav sajūtas.
Ierakstīt komentāru